Ko tad uztvert nopietni – vārdus vai darbus? – šāds jautājums neviļus pasprūk, iedziļinoties Gruzijas Neatkarības dienā premjerministra Iraklija Kobahidzes paustajā vēlmē līdz 2030. gadam, atjaunojot valsts veselumu, tās sastāvā atgriezt Abhāziju un Chinvali reģionu (tā saukto Dienvidosetiju), kā arī pievienoties Eiropas Savienībai (ES). Tie, kas seko norisēm Gruzijā, uzreiz noprot, ka valdības galva opozīcijas un Rietumu priekšā cenšas atgaiņāt viedokli par Krievijas ietekmi iekšpolitiskajos lēmumos.
Premjera ieraksts sociālajā tīklā "X" tapis laikā, kad Gruzijā nerimst protesti pret valdošās partijas izloloto likumu par "ārvalstu aģentiem". Tieši šis likums ir pasliktinājis Tbilisi attiecības ar ES, jo tas atgādina Krievijas likumu, kas tiek izmantots visu citādi domājošo, neatkarīgo nevalstisko organizāciju (NVO) un plašsaziņas līdzekļu iespaidošanai. "Gruzijas sapnis" ar likumprojekta enerģisko bīdīšanu un satura aizstāvēšanu vedinājis domāt, ka atdarina Krievijas domubiedru centienus apklusināt kritiķus un grasās izmantot likumu kā sviru, ietekmējot rudenī gaidāmās parlamenta vēlēšanas. No Rietumiem jau ir saņemti brīdinājuma signāli, ka līdz ar likuma stāšanos spēkā Brisele varētu iesaldēt Gruzijas dalības pieteikumu ES.
Krievijas ietekme – vai tikai iedomas?
Vai mānīga ir sajūta, ka "ārvalstu aģentu" likums liecina par pieaugošo Krievijas ietekmi Gruzijā? Šāds pieņēmums liekas loģisks laikā, kad Maskavas ietekme citās Dienvidkaukāza daļās tiek uzskatīta par sarūkošu, jo arvien vairāk resursu tiek tērēts karam Ukrainā. Īpatni, ka "Gruzijas sapņa" kritika bijusi vērsta pret Eiropas un ASV fondiem, bet nekad nav pieminēta Krievijas "maigās varas" organizāciju klātbūtne – "piemirsts" Gorčakova fonds, "Russij mir" un Krievijas valsts finansētais medijs "Sputņik".
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
