Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā. Tā mums iet ar to uzņēmējdarbību un valsts attīstību. Rīga atpaliek no Viļņas un Tallinas, bet Latvijas reģioni par kārtu vai vairākām, kā nu kurš, atpaliek no Rīgas attīstības tempiem. Debatētāji visi kā viens runāja, ka ekonomikai jāaug straujāk, esot jāpiesaista vairāk investoru, vairāk vajag eksportēt un, protams, jāmazina birokrātija. Kas tam traucē?
Praktiski vienīgais reģionu attīstības dzinējspēks Latvijā ir Eiropas Savienības (ES) fondi. Protams, pa retam notiek brīnumi un ienāk pa kādam privātam investoram. Pamatā ES fondi reģionā jāapgūst pašvaldībām, kas to dara ar dažādiem rezultātiem. Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā gandrīz katrā attīstības centrā bija pa kādam īstenotam projektam. Labāki vai sliktāki, bet bija. Sākoties jaunajam ES fondu periodam, līdzekļi uzņēmējdarbības attīstībai kļuvuši grūtāk sasniedzami.
Pirmkārt, pašvaldību rocība šodien nav tāda, kas papildus pamatfunkciju izdevumiem ļauj ko atvēlēt arī attīstībai. Šogad praktiski visām nākas savilkt jostas, vairumā gadījumu ienākumi budžetā nepildās kā plānots. Otrkārt, Valsts kases piedāvātie aizdevumi ir dārgāki nekā iepriekšējos gados un pēc nesenajiem Valsts kases darbībām ar vērtspapīriem aizņēmumu procenti pašvaldībām nekļūs lētāki. Treškārt, darba roku trūkums reģionos ar katru gadu kļūst aizvien grūtāk risināms jautājums - jau esošajiem uzņēmējiem un vietvarām tas sagādā grūtības. Kā veicināt ekonomisko attīstību, ja valdībai un Saeimai nav atbilžu uz šiem jautājumiem?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!