Asociācija: Konkurētspējīgs atalgojums un samērīga slodze pedagogam darba devēju acīm

Tam jāmainās, jo atbildība par izglītības iestāžu darbu ir tieši pašvaldības un izglītības iestādes vadības rokās. Turklāt daudzi pedagogu nodarbinātības jautājumi risināmi izglītības iestādes un pašvaldības, ne nacionālajā līmenī. Šobrīd Latvijas pašvaldības aktīvi iesaistās gan nacionāla līmeņa, gan vietvaras un izglītības iestādes līmeņa sociālajā dialogā un turpinās to darīt arī turpmāk, lai nodrošinātu jau esošajiem un nākotnes skolotājiem adekvātus darba apstākļus, tostarp atalgojumu.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) norāda, ka izglītības nozarē reformas ir nepieciešamas, jo jau pašlaik vairākās pašvaldībās akūti trūkst skolotāju. Vienlaikus nepieciešams atrast kompromisu, lai izmaiņas pedagogu atalgojuma modelī vēl vairāk nesaasina profesionāļu trūkumu. Lai nozare varētu ne tikai piesaistīt jaunus skolotājus, bet arī noturēt kvalificētus pedagogus, LLPA norāda uz trim kritērijiem – 40 stundu darba nedēļu, samērīgu darba slodzi un konkurētspējīgu atalgojumu.

LLPA ieskatā jāsaglabā līdzšinējā kārtība, kur katrs pedagogs ar izglītības iestādes vadītāju vienojas par kopējo darba slodzi, kas nepārsniedz "Darba likumā" noteikto normālo nedēļas darba laiku – 40 stundas nedēļā. Tostarp, lai skolotāju slodze un atalgojums būtu skaidrs, kā arī to varētu salīdzināt gan dažādu pedagogu grupu, gan nozare kontekstā, nepieciešams noteikt, ka vienai darba algas likmei atbilstoša slodze ir 40 darba stundas nedēļā visām pedagogu grupām. Tādējādi jaunie un topošie skolotāji varēs salīdzināt atalgojumu pedagoģijā un citās nozarēs un pieņemt lēmumus par iesaisti skolotāja darbā un konkrētu darba vietu.

IZM piedāvā no 2025. gada 1. septembra 40 stundas nedēļā noteikt kā vienai darba algas likmei atbilstošu slodzi. LLPA piekrīt šim risinājumam, ja tas tiks ieviests līdztekus ar izglītības iestāžu finansēšanas modeli "Programma skolā" vai arī tam sekos līdzvērtīgs finansējuma palielinājums valsts mērķdotācijās pedagogu darba samaksas palielināšanai.

LLPA speciālistu pieredze rāda, ka 24 līdz 26 mācību stundas nedēļā ir optimāls mācību stundu skaits kvalitatīvam pedagoga darbam. Pašvaldībās ir skolotāji, kas vēlas un var strādāt nedaudz vairāk nekā 26 mācību stundas. Tāpat ir pedagogi - sevišķi pirmajos darba gados un skolās bez vairākām paralēlklasēm -, kuriem 24 līdz 26 mācību stundas nedēļā ir pārāk daudz. Viens uzvalks nederēs visiem.

IZM piedāvājusi pedagogu darba slodzes noteikšanas kārtību, kurā darba devējam noteikts pienākumus par katru 40 minūšu mācību stundu pedagogam apmaksāt vēl vismaz 30 minūtes citu pienākumu veikšanai. Praktiski tas nozīmē, ka par 26 mācību stundu mācīšanu pedagogam jāapmaksā vismaz 30 darba stundu darbs. Lēmumu par lielāku darba stundu apmaksu pieņem darba devējs, saskaņojot ar izglītības iestādes dibinātāju (visbiežāk - pašvaldību).

LLPA atbalsta ministrijas piedāvāto risinājuma ietvaru, taču vienlaikus rosina par katru 40 minūšu mācību stundu pedagogam apmaksāt vēl vismaz 40 minūtes citu pienākumu veikšanai (mācību stundu un citu pienākumu attiecība 1:1), paredzot iespēju rīkoties ministrijas piedāvātajā veidā līdz 2030. gadam. Pārejas periods līdz 2030. gadam nepieciešams, jo šobrīd joprojām vērojams pedagogu iztrūkums, un daļā gadījumu mācību stundu un citu pienākumu attiecību 1:1 vēl nevar īstenot. Piedāvātais risinājums nozarei ļaus virzīties uz tik nepieciešamo līdzsvaru starp dažādajām iesaistīto pušu interesēm un vajadzībām – kvalitatīvu izglītību mūsu bērniem, samērīgu darba slodzi par konkurētspējīgu atalgojumu skolotājiem.

Kādai jābūt skolotāja algai pirms nodokļu nomaksas, lai varētu nozarei varētu piesaistīt jaunus profesionāļus un noturēt jau strādājošos pedagogus? 2023. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā par pilnu slodzi bija 1537 eiro. LLPA ieskatā, vidējā termiņā valsts piešķīrumam pamatizglītības un vidējās izglītības pedagoga bruto atalgojumam par pilnu slodzi jābūt 145% no iepriekšējā gada vidējās bruto darba samaksas.

Tas ir tuvu Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021. - 2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" izvirzītajiem mērķiem. Dokumentā noteikts, ka 2027. gadā pirmsskolas pedagogu vidējai darba samaksai jābūt 106%, pamatizglītības pedagogu darba samaksai 128% un vidējās izglītības pedagogu darba samaksai 139% no vidējās bruto darba samaksas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem ar vismaz bakalaura grādu.

Tiesa, dati par vidējo darba samaksu pirms nodokļiem šajā kategorijā pieejami vien reizi četros gados, tādēļ tie izmantojami atskatam par rīcībpolitikas rezultātiem, ne ikgadējai budžeta plānošanai. Līdz ar to ikgadējā budžeta plānošanai lietderīgāk izmantot aktuālos datus - mēneša vidējo bruto darba samaksu vai tās prognozi.

* Kā viss saturs, kurš tiek publicēts Viedokļrakstu sadaļā, šis ir raksta autora viedoklis.