Inflācija Latvijā kopš pagājušā gada novembra ir zem 2%. Pēdējā pusgadā cenu kāpuma līmenis Latvijā konsekventi ir bijis viens no zemākajiem eirozonas valstīs, kas primāri skaidrojams ar cenu kritumu energoresursu jomā. Paredzams, ka arī turpmākajos mēnešos inflācijas līmenis būs zems vai pat ļoti zems.
Novērotāji teiks, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotais straujais procentu likmju kāpums ir nostrādājis – cenas ir atgriezušās uz zināmas stabilitātes trajektorijas. Par to gan varētu diskutēt, un skaidrs, ka nākamajos gados dažādu ekonomikas skatpunktu pārstāvji vēl strīdēsies par to, cik lielā mērā cenu kritumu ietekmēja likmju kāpums un cik lielā mērā tās kritās tāpēc, ka energoresursu tirgus vienkārši atkopās pēc šoka, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Iespējams, abi procesi nemaz nav tik ļoti saistīti.
Tomēr straujais likmju kāpums, neapšaubāmi, sasniedza vienu no mērķiem – ekonomikas izaugsme ne tikai sabremzējās, bet pat kļuva negatīva. Viss pagājušais gads pagāja tādā kā pusrecesijā, un galu galā izrādījās, ka IKP 2023. gadā bijis par 0,3% mazāks nekā 2022. gadā. Gausas ekonomiskās aktivitātes sociālo cenu, kā ierasts, samaksā pārsvarā iedzīvotāji ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Kredīta sadārdzinājumu visasāk izjūt tie, kam aizņēmumi ir nepieciešami ikdienas pamatvajadzību nosegšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!