Gadu desmitiem investora tēls masu kultūrā bija izteikti saistīts ar vīriešu pasauli. Bet kā ir realitātē – vai sievietes investē un vai viņas ir prasmīgas investores? Īsā atbilde pēc ieskatīšanos datos ir – jā, sievietes investē, dara to arvien aktīvāk un izvēlas pārdomātas, uz nākotni vērstas stratēģijas. Tā ir būtiska tendence, kas ir svarīga gan pašu cilvēku, gan visas sabiedrības nākotnes labklājībai.
Sieviešu – investoru skaita ziņā ir vairāk
Swedbank klientu dati rāda, ka sieviešu-investoru skaits pēdējo 3 gadu laikā ir audzis par 24%. Visstraujāk audzis tieši jauno sieviešu-investoru skaits – vecuma grupā no 18-21 dubultojies, no 21-25 tas pieaudzis par 36%.
Vērojot datus, var redzēt arī atšķirības starp instrumentiem un stratēģijām, kā izvēlas investēt vīrieši un kā – sievietes.
Galvenā atšķirība slēpjas izvēlē starp divām pieejām investēšanā. Viena ir tā saucamā "pasīvā" pieeja: tā ir piemērotāka investoriem, kuri ir aizņemtāki un nevēlas paši analizēt individuālus finanšu instrumentus. Tā vietā viņi izvēlas jau "sapakotus" ieguldījumu produktus – ieguldījumu fondus, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, pensiju 3.līmeni. Otrā pieeja ir aktīvāka izvēle investēšanā, pašiem izvēloties individuālas akcijas un/vai obligācijas, kombinējot tos, analizējot un pieņemot lēmumus par pirkšanu vai pārdošanu.
Vīrieši izvēlas aktīvākus investīciju risinājumus
Datos redzam, ka sieviešu izvēlē dominē tieši jau sagatavotie ieguldījumu risinājumi. Piemēram, piemēram, uzkrājumā bērnu nākotnei uz aprīļa beigām 64% no visiem klientiem ir sievietes, savukārt pensiju 3.līmeni – 60%.
Individuālo ieguldījumu vērtspapīru izvēlē pagaidām joprojām vairāk pārstāvēti ir vīrieši. Vērtspapīru konti klientu vidū pēdējo 3 gadu laikā saglabājas nemainīga proporcija – 60% vīriešu un 40% sieviešu (pēc klientu skaita). Arī starp akciju pircējiem sadalījums ir līdzīgs – ap 60% vīriešu, bet 40% - sievietes. Savukārt obligāciju pircēju vidū sieviešu skaits ir 30%.
Populārākās izvēles – akcijas, fondi un obligācijas
Ja skatāmies pēc ieguldītajām summām (dati uz šā gada 31.martu), tad vidējais vīriešu ieguldījumu sadalījums vērtspapīru kontos izskatās šādi: 60% akcijās, 27% ieguldījumu fondos (lielākoties Robur fondos), 13% obligācijās. Sievietēm, skatoties pēc summām, sadalījums ir: 52% akcijās, 25% ieguldījumu fondi (lielākoties Robur), 23% obligācijas.
Ja paskatāmies, kādas ir šīs proporcijas mūsu kaimiņu Lietuvā un Igaunijā, tad redzam mazliet atšķirīgu ainu. Piemēram, Igaunijā, skatoties pēc ieguldītām summām, sievietēm 80% ir akcijās un pārējais fondos, obligācijas ir ļoti minimāli. Vīriešiem proporcijas ir ļoti līdzīgas. Savukārt Lietuvā no sievietēm, skatoties pēc ieguldītām summām, lielākā daļa jeb 45% ir tieši obligācijās, akcijās 30% un pārējais fondos. Lietuvas vīriešiem 50% akcijās, 26% - obligācijās, pārējais fondos.
Ieguldījumu ceļš – no vienkāršākā un sarežģītāko
Skatoties datos par sieviešu ieguldīšanas paradumiem, patiesībā redzu lielu atspoguļojumu arī savam kā investores izaugsmes ceļam. Pasīvā veidā esmu investējusi jau kopš augstskolas pabeigšanas, sakārtojot savu pensiju līmeni, noslēdzot dzīvības apdrošināšanas līgumus, pa laikam noslēdzot kādu depozīta līgumu un nopērkot nelielu daļu no kāda fonda. Tā ieguvu lielāku izpratni par to, kā strādā finanšu tirgi, līdz ar to arī komfortu spert nākamos soļus ieguldījumu veidošanā. Par aktīvu investori sevi saucu jau 7 gadus. Tad būtiski pamainīju savu pieeju ieguldīšanā, nosakot proporciju no ikmēneša ienākuma, ko vēlos uzkrāt un ko – ieguldīt, kā arī maksimāli automatizējot visus savus veiktos ieguldījumus. Manā ieguldījumu portfelī dominē ieguldījumi akciju tirgos (izmantojot Robur fondus) un individuālās akcijās. Tas, ko esmu par sevi sapratusi šajā laikā, ka ar ieguldījumiem ne tikai strādāju pie savas labklājības, bet arī vairāk izprotu pasaules, nozaru un finanšu tirgu tendences un aktualitātes, varu ar savu naudu balsot par man pievilcīgām vērtībām un uzņēmumiem, kas šīs vērtības nes. Taču arī es savu ceļu ieguldījumos sāku ļoti tradicionāli, pakāpeniski iepazīstot finanšu risinājumus un savas sajūtas, kad ieguldījumu vērtība aug un arī tad, kad tā svārstās. Un tāpat šo pakāpenisko pieeju iesaku arī citiem – ieviest ieguldīšanu kā daļu no savas finanšu higiēnas.
Salikt savu finanšu situāciju "pa plauktiem"
Tāpēc no personiskās pieredzes tām lasītājām, kas pašlaik domā par savu ieguldījumu sakārtošanu, iesaku sākumā salikt savas domas un finanšu situāciju "pa plauktiem". Sākumā jāsaprot, cik aktīva investore vēlos būt – vai sekot individuāliem risinājumiem aktīvi, vai arī izvēlēties ko gatavu, kas jau ir sapakots no profesionālo pārvaldnieku puses.
Nereti investora ceļa pašā sākumā mums ar aizrautību šķiet, ka ļoti vēlēsimies regulāri sekot līdzi tirgiem, vērtēt uzņēmumu peļņas un akciju vērtības rādītājus. Taču tad saprotam, ka tas prasa pārāk daudz laika no aizņemtās ikdienas. Tāpēc ierosinu izveidot sistēmu ieguldīšanai, kas paredzēta nevis vēlamajai rīcībai, bet reālajām iespējām. Tas nozīmē izlemt par to, kā sadalīsiet savu uzkrājumiem atvēlēto summu (piemēŗam, ik mēnesi), un maksimāli automatiziēt procesu – saliekot automātiskos maksājumus uz iemaksām fondos, pensiju uzkrājumos un citiem instrumentiem.
Lai saprastu, cik tad naudas novirzīt uzkrājumiem un ieguldījumiem, iesaku izmantot trīs kabatu modeli – tas ir sadalīt savus uzkrājumus pa trim pamata virzieniem. Viena kabata ir drošības spilvens – šo naudu mēs neieguldām, bet turam kādā risinājumā, kur tas ir viegli pieejams brīdī, kad kļūst nepieciešams (piemēram, labs variants ir Krājrīks). Otrā ir vidējā termiņa – 1-5 gadu – kabata, ar šiem līdzekļiem jau varam sākt ieguldīt mazāka riska ieguldījumu instrumentos, piemēram, ieguldījumu fondos kā Robur, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā jeb privātajā portfelī. Un trešā kabata ir nauda tālākai nākotnei, kur izcili risinājumi ir pensiju 3.līmenis, uzkrājums bērnam vai jau minētie ieguldījumu fondi un individuālās akcijas.
Kāpēc tas ir svarīgi? Šeit es redzu gan īstermiņa tūlītējus ieguvumus, gan ilgtermiņa efektu sabiedrībai kopumā. No īstermiņa efektiem noteikti jāpiemin drošības un brīvības sajūta, ko mūsu ikdienā dod ieguldījumi un uzkrājumi. Uzkrājumi mums ļauj naktī mierīgāk gulēt, nebažījoties par to, vai spēsim līdz mēneša beigām savilkt galus kopā, vai baidoties, ka pēkšņi neparādās kāds negaidīts izdevums. Runājot par ilgtermiņa efektiem, jāatzīst, ka dažādi pētījumi liecina: Latvijā joprojām ir ļoti augsts nabadzības risks. Statistika ir nežēlīga. Šobrīd nabadzības risks sievietēm virs 50 gadiem ir 41%, un tas tikai pieaug. Tādēļ svarīgi, lai sievietes sāk domāt par savu nākotni laikus, lai viņām ir naudas rezerve, kas mazinātu nabadzības risku. Turklāt ieguldījumu pieaugums visās sabiedrības grupās ir svarīgs priekšnoteikums arī kopējā sabiedrības labklājības pieaugumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!