Eduards Lapiņš
Foto: Publicitātes foto

Viss sākas ar mērķi. Ar sapni. Vēlmi pacelties augstāk par ierasto līmeni un palīdzēt pacelt latiņu visiem apkārtējiem. Vienkāršu vēlmi augt pašam un pacelt augstāk citus.

Pirmo reizi ar šo domu saskāros jau agrā bērnībā. Cik vien sevi atceros, gribēju būt - inženieris, sacīkšu braucējs, aktieris un prezidents. Šie sapņi vienmēr gāja roku rokā - "visu vai neko". Mani vecāki to laicīgi pamanīja un sāka atbalstīt manas ambīcijas. Viņu bieži atkārtotā un gudrā doma patiesībā bija vienkārša: "Ja gribi kļūt par inženieri - jābūt gudram un cītīgi jāmācās. Lai kļūtu par autosportistu- tev vajadzēs daudz naudas un disciplīnu. Lai kļūtu par aktieri - jābūt harizmātiskam un talantīgam. Visbeidzot, ja gribi kļūt par prezidentu - tev jābūt visam iepriekšminētajam."

Tagad nedaudz smīnu par šiem sešgadnieka sapņiem, taču tie, ar vecāku padomiem, man palīdzēja izvirzīt trīs vienkāršus mērķus, kas kopš tā laika ir virzījuši manus lēmumus: būt zinošam un strādīgam, atrast ienesīgu profesionālo novirzienu un pastāvīgi attīstīt savus talantus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!