Pietrūkst lamuvārdu aizliegtajā valodā, kad atkal jāklausās politiķu un apskatnieku secinājumi par kārtējo vēlēšanu rezultātiem Latgalē. Politiķi joprojām "izrāda satraukumu". Jau trīsdesmit gadus. Un, iespējams, jau rīt balsos par Varakļānu (Varakļuonu) novada pievienošanu Madonas novadam. Tas tiešām uzlabos situāciju!
Negribētos atkal strīdēties ar tiem Varakļānu novada dārgajiem latgaliešiem, kuri alkst nokļūt Vidzemē un pat izdomājuši sev nosaukumu – Vidzemes latgalieši.
Viņiem ir dažādi iemesli – administratīvā resursa izmantošana (cik gogoliski komiska bija norežisētā VARAM ministres vizīte Latgalē, lai izpētītu "reālo situāciju" uz vietas) ekonomiski, mentāli, stratēģiski. Bet ir viens galvenais iemesls, par kuru cenšas nerunāt vai izlikties, ka tas nemaz nav galvenais iemesls, kaut privātās sarunās bezmaz visi to apliecinās. Un šis iemesls ir – iedzīvotāji uzskata, ka aiz Varakļāniem beidzas Latvija.
Protams, par to skaļi nerunā (reizēm gan šie vārdi izlaužas intervijās), to notušē, daži pat sev ir iestāstījuši, ka tā varbūt nav. Bet tā ir. To zina visi.
Bet viena lieta ir jaukie novada iedzīvotāji (vēlreiz uzsveru – ne visi, daļa), viņi drīkst domāt, kā grib, un var justies, kā viņi jūtas. Un savas jūtas tiešām nav jāslēpj. Bet pavisam cita lieta ir politiķi un jo sevišķi Saeimas deputāti. Ar balsojumu par Varakļānu pievienošanu Vidzemei viņi valsts augstākajā līmenī leģitimizēs vienas iedzīvotāju daļas apslēpto domu, ka aiz Varakļāniem beidzas Latvija. Tā būs nerakstītā veidā iekodēta un likumīgi apstiprināta.
Politiķi nedrīkst pieņemt valstiskus lēmumus, balstoties uz diezgan autoritatīvas vietējās administrācijas rīkotām iedzīvotāju aptaujām. Bail pat iedomāties, ko varētu šādā provizoriskā aptaujā noskaidrot, pieņemsim, Daugavpilī, aptaujājot iedzīvotājus, kurai valstij viņi gribētu piederēt. Latvijas politiķiem jāredz plašāka bilde, jādomā valstiski un, kaut primitīvā līmenī, jāpārzina vēsture un jāapzinās tautas mentalitāte.
Politiķi nedrīkst nācijas kolektīvo psihi pakļaut tik destruktīvam un vardarbīgam uzbrukumam. Jā, kā galvenais arguments tiks izvilkta "Excel" tabula, ekonomiskie aprēķini, novada reforma utt. Taču tas tā nav. Svarīgi ir apzināties katram valsts iedzīvotājam, ka galvenais, kas tiks lemts un iekodēts tautas zemapziņā, – aiz Varakļāniem beidzas Latvija!
Latgalei un visai Latvijai tas būs nepieņemams lēmums. Es personiski to uzskatu par nezināšanā un politiskā naivumā balstītu valsts nodevību.
Ja šāds lēmums tiks pieņemts, noteikti jādomā par ārkārtas Latgales kongresa sasaukšanu un jāmēģina atkal saprast, kā tas viss varēja notikt pēc 1917. gada Latgales kongresa, kur Latgale nolēma apvienoties ar pārējām pārnovada daļām, lai izveidotu Latviju, tādu, kādu mēs to esam saņēmuši mantojumā. Un – kā un kāpēc mēs esam ļāvuši politiķiem šo svēto ideju tā sačakarēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!