Latvijā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi no IKP1 ir augstākie starp Baltijas valstīm. Pēdējie pieejamie Eiropas Komisijas dati par 2022. gadu rāda, ka Lietuvā NĪN ir 0,3%, Igaunijā 0,2%. Savukārt Latvija ar saviem 0,6% šajā pozīcijā apsteidz pat tādas valstis kā Vāciju, kur 2022. gadā NĪN ieņēmumi bija 0,4% no IKP, un Austriju, kur šis lielums ir 0,2% no IKP.
Tādēļ nav pārsteigums, ka NĪN sistēma Latvijā ir tēma, kas vienmēr izraisa asas diskusijas, neskaitāmus jautājumus un līdz ar to arī galvassāpes iedzīvotājiem, kuri pauž neapmierinātību par augstajiem nodokļiem. Līdz šim NĪN problēmai ir piedāvāti dažādi risinājumi, no kuriem vairāki ir bijuši pat iestrādāti likumā (piemēram, vienota likme 0,4% no kadastrālās vērtības (KV)), kas pēc tam atcelti, aizstājot ar pseidorisinājumiem kombinācijā ar KV "iesaldēšanas" metodi, - proti, nemitīgi pagarinot 2014. gadā noteikto KV piemērošanu, jo Finanšu ministrijas vadībai līdz šim ir pietrūcis dūšas pateikt, ka esošais NĪN modelis ir brāķis. Arī 30. maijā Saeimā atbalstītie grozījumi Kadastra likumā paredz vēl vismaz divus gadus nodokļu vajadzībām piemērot "iesaldētās" KV. Tomēr šoreiz ir neliela, taču būtiska atšķirība – no nākamā gada paralēli sistēmā tiks norādītas arī aktuālās KV. Savukārt likuma Pārejas noteikumi paredz ne vēlāk kā 2029. gadā atgriezties pie vienas KV, ko piemēros arī NĪN vajadzībām.
Ja līdz abu KV sapludināšanai politiķi beidzot nesaņemsies un neveiks radikālu NĪN reformu, tad ļoti daudzām mājsaimniecībām iespēja turpināt dzīvot savos mājokļus būs apdraudēta. Šāda situācija, kad mājsaimniecībām, sēžot kā uz adatām, ir jāzīlē, kāds katrā nākamajā gadā būs NĪN, vai pašvaldība piešķirs vai nepiešķirs atvieglojumu, vai neatradīs iemeslu mājoklim piemērot paaugstināto NĪN likmi, nav taisnīga un nevar būt normāla. Tā ir nopietna problēma, kas steidzami jārisina, lai nodokļu politika Latvijā kļūtu taisnīga un efektīva.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!