Tikai pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka trīs Saeimas opozīcijas (Apvienotais saraksts, Nacionālā apvienība un LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ) frakcijas deputāti ir ’’cieti’’ vienojušies par parlamentārās izmeklēšanas komisijas (turpmāk PIK) izveidošanu Rail Baltic lietā, valdība atguvās no sava letarģiskā stinguma, sāka sasparoties. No izvairīgām publiskām atrunām par nepieciešamību saprast projekta ’’tiesisko pārvaldīšanas rāmi’’ utt. Evika Siliņa sāk pēkšņi sludināt, ka ’’projekta pašplūsma ir beigusies’’, un LTV 1 ’’Šodienas jautājums’’ pat ’’atklāj’’ kaut kādus valdības sēžu grafikus, kuros tad spriedīšot par Rail Baltic problēmas risinājumu. Ir parādījusies arī informācija, ka kaut ko pēta arī KNAB un prokuratūra. Ko īsti, nav skaidrs, it kā ’’amatpersonu atbildību’’. Laikam līdz PIK bija jāgaida, lai premjerei beidzot būtu ’’radušās šaubas par likumību Rail Baltic lietā’’, lai attiecīgi vērstos tiesībsargājošajās iestādēs.
Skaidrs, ka PIK ir galējais līdzeklis, valdībai nespējot tik galā ar Rail Baltic. Parlamentārā izmeklēšana nevar aizvietot tiesībsargu darbu, un tam tā arī ir nav paredzēta. Tomēr ir acīmredzami, ka jau tikai pati PIK izveidošana ir bijis, kā starta signāls valdībai, ka ilgāk ’’vilkt gumiju’’ nevar.
Nekad nevajadzētu noniecināt amatpersonu bailes no to atbildības publiskošanas Saeimā. Ierēdņi zina, kā var izgrozīties valdības koridoros, bet Saeimas sēžu zālēs tie vienmēr jūtas apjukuši un pamatoti jūt bailes no Saeimas komisijām, kas nav prognozējamas. Turklāt atšķirībā no citiem parlamentārās kontroles veidiem, jautājumiem un pieprasījumiem, PIK ir stiprināta ar speciālu Parlamentārās izmeklēšanas likumu un Krimināllikumu (Skatīt 272. un 272.1 pantus). Ja kāda PIK uzaicināta persona izvairās ierasties pie deputātiem, tad viņu var arī aizgādāt uz komisijas sēdi piespiedu kārtā un ar policijas rokudzelžiem. To nosaka Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums. Jā gan, tas nevienu reizi vēl nav atgadījies, jo neviens nevēlas izmēģināt šādu eskortu. Uz PIK sēdēm ir nācis gan bijušais Ministru prezidents Andris Šķēle, gan arī Eiropas komisārs Valdis Dombrovskis, par parastiem cilvēkiem nemaz nerunājot. Tāpat Krimināllikumā noteikts sods tiem, kuri sadomātu PIK melot vai sniegt nepatiesas ziņas. PIK aicinātiem ļaudīm jābūt gataviem, ka tos var notiesāt ar naudas sodu vai noteikt probācijas uzraudzību par šādām lietām. Ļoti bargs sods (līdz pat astoņiem gadiem cietumā) būtu tiem, kuri sadomātu iespaidot PIK lieciniekus. PIK sēdēs pēc deputātu lūguma parasti tiek norīkots speciāls prokurors. Prokuratūra, kā zināms, neatkarīgi no deputātiem veic uzraudzību pār likumības ievērošanu un, saduroties ar acīmredzamām nozieguma pazīmēm ’’aci pret aci’’, prokuratūrai ir jāuzsāk kriminālvajāšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!