Sprakšķēja Līgo ugunskura atliekas, iereibis džeks kaut kur fonā uz sen apdzisuša grila grozīja aukstu šašliku, bet namamāte visiem piesējās ar savu veikalā pirkto ķimeņu siera rituli, kas uz rīta pusi bija tā apkaltis, ka mierīgi varētu būt rezerves ritenis blakus noliktajam un ozollapu izdekorētajam pasātam. "Eu, džeki, kad Balinskim būs nākamā spēle? Vajadzētu paskatīties, moš izcels Stenlija kausu," es centos uzturēt sarunu.
"Jā, bet tāpat sezonas gaitā Balinskis uzspēlēja, turklāt viņš ir komandā, skaties, kā gribi. Cik daudz latviešu mums ir kaut ko vinnējuši? Ozoliņš un Bļugers. Būtu super, ja arī Balinskis, kuram, starp citu, ir arī līgums uz nākamo gadu, ja nemaldos."
Labā ziņa – beidzot pasāta diskžokejs nogrieza savu mūziku pavisam, bet sliktā – viņš to izdarīja, lai turpinātu sarunu ar mani, jo sadzirdēja atslēgas vārdus. "Bļugers? Bļugers arī neko neizdarīja, lai iegūtu kausu!"
Man jau bija nojauta, ka veru durvis uz sarunu, kurai neesmu gatavs, bet būsim godīgi: bija kaut kāds litros mērāms arguments, kāpēc es aizdzīvojos līdz tam, ka vieglā lietū, smirdot pēc dūmiem, sēžu pie padzisuša ugunskura un strīdos par sportu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
