Jau līdz šim Latvijā ievērojami finanšu līdzekļi ir ieguldīti digitālās veselības attīstībā, tomēr progresam ir bijusi tendence ritēt lēni. Tas rada jautājumu – vai digitālā veselība Latvijā ir solis uz priekšu uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu virzienā, vai tomēr tie ir tikai tukši solījumi? Atbildot uz šo jautājumu, lai darbi runā skaļāk par vārdiem.
Mēnesī E-veselību izmanto ap 300 000 iedzīvotāju[i]
Jau šobrīd digitālās veselības attīstībā Latvijā ir panākts nozīmīgs progress, gan ieviešot jaunu funkcionalitāti, gan uzlabojot jau esošo, kas atspoguļojas visnotaļ iespaidīgos skaitļos. Piemēram, 2024. gada martā vien tika reģistrētas gandrīz 300 tūkstoši iedzīvotāju un vairāk nekā 460 tūkstoši veselības aprūpes profesionāļu pieslēgšanās reizes portālā eveseliba.gov.lv.
Arī 2023. gada statistikas dati ir iepriecinoši – izrakstītas vairāk nekā 16 miljoni e-receptes, noslēgtas 1 238 749 e-darbnespējas lapas, iesūtīti 1 233 978 izmeklējumi (lielākais iesūtīto izmeklējumu skaits pēdējo četru gadu laikā), reģistrēti 1 643 307 slēdzieni. Digitālās sistēmas ļauj veiksmīgi integrēt arī pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumus, ļaujot citu valstu ārstniecības personām piekļūt Latvijas iedzīvotāju veselības pamatdatiem un otrādi, veicinot starptautisko sadarbību veselības aprūpes jomā.
No šī gada e-receptes medikamentiem ir pieejamas 6 ES valstīs – valstu skaits tikai pieaugs1
Viens no šogad ieviestajiem jaunajiem risinājumiem e-veselībā rada iespēju atprečot (iegādāties medikamentu pēc Latvijā izrakstītas receptes) e-receptes sešās Eiropas Savienības valstīs (Igaunijā, Lietuvā, Čehijā, Polijā, Portugālē un Spānijā). Soli pa solim daudzas valstis pievienojas Eiropas Savienības vienotai datu apmaiņas platformai, tomēr šobrīd šo valstu skaits ir neliels. Visaktīvāk e-recepšu atprečošana tiek izmantota Igaunijā. Tas nozīmē, ja persona plāno ceļojumu uz kādu no šīm sešām valstīm un ceļojuma laikā rodas vajadzība pēc izrakstītajiem recepšu medikamentiem, e-recepti iespējams atprečot jebkurā tās valsts aptiekā. Tiesa, lai ar nepieciešamā medikamenta iegādi nebūtu aizķeršanās, e-receptē ārstam, kurš to izrakstījis, būtu jānorāda pilns medikamenta nosaukums un recepti atprečot var tikai pati persona, kam medikaments izrakstīts.
E-veselībā pieejamas elektroniskas potēšanās pases
No 2024. gada 1. janvāra e-veselībā visiem vakcinācijas veicējiem ir pienākums reģistrēt informāciju par veikto vakcināciju, veidojot tā saukto digitālo potēšanas pasi. Tas attiecas gan uz veikto valsts apmaksāto vakcināciju, gan to vakcināciju, kuru cilvēki veic par maksu.
Digitāls vēža reģistrs – atbalsts pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem
Taču viens no skaļākajiem e-veselības jauninājumiem ir Vēža pacientu karšu digitalizācija, ko zināmā mērā varētu interpretēt arī kā apliecinājumu tam, ka veselības aprūpes politikas veidotāji un tās īstenotāji beidzot ir uzņēmuši skaidru un redzamu kursu digitalizētas veselības aprūpes virzienā.
Šī gada pirmajā ceturksnī kopā e-veselībā reģistrētas 4808 Vēža pacienta kartes1. Visaktīvākie šo karšu iesniedzēji bijuši Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Liepājas reģionālā slimnīca.
Finansējuma piešķiršana turpināsies arī nākamos gadus – fokuss uz dokumentu digitalizāciju, lai pacientu dati ir pieejami vienuviet gan pacientiem, gan veselības aprūpes specialistiem[ii]
Lai veicinātu slimnīcu iesaisti digitalizācijā, valdība šī gada 30. aprīlī apstiprināja Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par slimnīcu tīkla attīstību". Apstiprinātais ziņojums paredz slimnīcām samaksāt digitalizācijas maksājumu - šogad 6,7 miljonu apmērā, bet katru nākamo gadu 1,3 miljonu apmērā. Vienlaikus, lai slimnīcas varētu saņemt šos maksājumus, tām turpmāk veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā būs jāreģistrē dati par epikrīzēm, laboratorijas izmeklējumu rezultātiem un nosūtījumiem. Ja iestādes nenodrošinās šīs informācijas ievadi, tām no nākamā gada 1. aprīļa tiks piemērots aizturējuma koeficients 0,9 apmērā visam attiecīgajā mēnesī sniegtajam pakalpojumu apjomam.
Izaicinājumi saglabājas – lai nodrošinātu attīstību veidos veselības jomas digitālo kompetenču centru pēc pasaules labākās prakses[iii]
Svarīgi atzīmēt, ka digitalizācija ir tikai instruments, ko var ieviest efektīvi, ja pamatprocesi ir skaidri definēti. Šobrīd vislielākie šķēršļi digitalizācijā ir šo skaidro procesu trūkums. Šādu procesu, kā arī standartu definēšana ļaus pavērt tirgu starptautiskiem nozares spēlētājiem, kā arī veicinās un atbalstīs inovāciju veidotājus no Latvijas.
Neskatoties uz nozīmīgiem sasniegumiem, Latvijas digitālās veselības sistēma saskaras ar vairākiem izaicinājumiem. Lēns progress digitalizācijas īstenošanā un IT sistēmu sadrumstalotība ir galvenie šķēršļi, kas kavē efektīvu e-veselības risinājumu izmantošanu. Turklāt, nepietiekams normatīvais regulējums un inovatīvu tehnoloģiju pieņemšanas lēnums apgrūtina jaunu, efektīvāku risinājumu ieviešanu praksē.
Tāpat būtisks izaicinājums ir speciālistu trūkums digitālās veselības jomā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu un uzturēšanu, ir nepieciešama augsti kvalificēta darba spēka piesaiste un apmācība, kas pašlaik ir nepietiekama. Tādēļ šī gada 23.aprīlī valdībā apstiprinātais konceptuālais ziņojums "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi" paredz ieviest reālas digitālās pārmaiņas veselības nozarē, sekmējot inovatīvus e-veselības risinājumus un piesaistot starptautiska līmeņa talantus šo risinājumu tapšanā. Starp centra mērķiem ir izveidot tādus digitālās veselības pakalpojumu produktus, kas balstīti lietotāju vajadzībās, kā arī uzturēt veselības IT kritisko infrastruktūru, vienlaikus nodrošinot atbilstošu datu drošību.
Šāda centra izveidošana nav unikāla prakse – vairāku pasaules valstu veselības jomas digitalizācija ir sākusies ar to, ka tika izveidots specializēta institūcija, kas definēja standartus datiem, procesiem un atbildēja par procesu digitalizāciju veselības aprūpes jomā.
Pēc sarunas ar Nacionālā dienesta direktoru secināms, ka vēl liels darbs priekšā, lai centru izveidotu un tas būtu darboties spējīgs, taču tikai ar mūsu visu atbalstu to būs iespējams izdarīt un tas būs pamatīgs atspēriena punkts veselības aprūpes digitalizācijas attīstībā.
Lai gan līdz šim digitalizācijas progress ir bijis lēns un sadrumstalots, nesenie uzlabojumi un ievērojamais finansējums sola pozitīvas pārmaiņas. Vai mēs sajutīsim piešķirtās digitalizācijas naudas ietekmi? Atbilde ir - jā, ja vien mēs spēsim pārvarēt esošos izaicinājumus un veiksmīgi ieviest plānotos risinājumus. Digitalizācijas panākumi būs atkarīgi no visu iesaistīto pušu – valdības, medicīnas iestāžu un pašu iedzīvotāju – sadarbības un ieguldījumiem. Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā biedri jau līdz šim ir līdzdarbojušies Digitālās veselības padomes darbā. Uzskatām, ka padomei jāturpina aktīva darbība, organizējot ikmēneša satikšanās visai grupai un tad darbību atsevišķās apakšgrupās. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam radīt modernu, efektīvu un pieejamu veselības aprūpes sistēmu, kas kalpos gan Latvijas iedzīvotājiem, gan veicinās starptautisko sadarbību un inovācijas veselības aprūpē.
Lai gan ceļš priekšā ir izaicinājumiem pilns, ar skaidru vīziju un mērķtiecīgu rīcību mēs varam sagaidīt ievērojamas pārmaiņas un uzlabojumus nākotnē.
[i] NVD. Digitālā veselība. Aktuālie projekti un plāni. Tiešsaistē: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/31422/download?attachment
[ii] Ministru kabinets. Par slimnīcu tīkla attīstību. Tiešsaistē: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/855c5d84-6f49-4ec0-b4f5-a8a84df9db3c
[iii] Ministru kabineta rīkojums Nr. 321 Par konceptuālo ziņojumu "Par veselības nozares Digitālo kompetenču centra izveidi". Tiešsaistē: https://likumi.lv/ta/id/351504-par-konceptualo-zinojumu-par-veselibas-nozares-digitalo-kompetencu-centra-izveidi
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!