Pagājušonedēļ NATO samita laikā Vašingtonā tika pieņemti būtiski lēmumi, kas noteiks NATO turpmāko attīstību. NATO Madrides un Viļņas valstu līderu sanāksmēs tika nosprausti ambiciozi mērķi un uzdevumi alianses militārajai attīstībai. Vašingtonā tika izdarītie nākamie mājasdarbi, lai mūsu kopīgās spējas aizsargāt NATO teritoriju būtu vēl spēcīgākas. NATO arī būs daudz lielāka loma atbalsta nodrošināšanā Ukrainai, lai veicinātu tās iespējami ātru integrāciju aliansē. Krievija turpinās būt alianses ilgtermiņa drauds un tās agresīvo aktivitāšu ierobežošana ir viens no galvenajiem NATO uzdevumiem tuvākajā nākotnē.
Pirms gada samita laikā tika apstiprināti NATO reģionālie aizsardzības plāni, tomēr ar to militārā reforma nebija pilnībā pabeigta. Plānu izpildei šogad tika deleģētas militārās vienības un NATO virspavēlniekam Eiropā tika piešķirtas papildus pilnvaras, lai šīs vienības maksimāli ātri varētu izvērst atturēšanu un aizsardzību. NATO rīcībā šobrīd ir vairāk kā 500 tūkstoši augstas gatavības karavīru, kas ir būtisks kaujas spēks.
Tāpat tika nolemts aktīvāk izmantot pretgaisa aizsardzības rotācijas modeli, kas paredz ne tikai uz sauszemes bāzētu ieroču izmantošanu, bet arī papildus iznīcinātāju izvietošanu NATO Austrumu flangā. Svarīgs elements alianses pretgaisa aizsardzības stiprināšanā ir arī Polijā izvietotās NATO pretballistisko raķešu aizsardzības sistēmas ieviešana, kas papildinās Rumānijā jau uzstādīto ieroču sistēmu. Samita laikā arī tika paziņots, ka ASV Vācijā izvietos savas spārnotās raķešu sistēmas un jaunos hiperskaņas ieročus. Vācija kopā ar Franciju, Itāliju un Poliju paziņoja par kopīgu iniciatīvu izstrādāt augstas precizitātes raķešu sistēmas, kuru darbības rādiuss būtu vairāk par 500 km. Tāpat arī Baltijas jūras reģiona valstis Vācijas vadībā parakstīja vienošanos par jūras mīnu spējas kopīgu attīstību. Šīs iniciatīvas ir būtiskas, lai stiprinātu Sabiedroto kaujas spējas un atturētu Krieviju.
Lai nodrošinātu visu nepieciešamo militāro spēju attīstību, NATO valstīm būs daudz vairāk jāinvestē aizsardzībā un 2% no IKP atvēlēšana aizsardzībai ir minimums. Šogad 23 NATO dalībvalstis būs sasniegušas minimālo mērķi 2% no valsts IKP atvēlēt aizsardzībai. Aizsardzības budžetu palielinājums gan automātiski nenozīmē kaujas spēju palielināšanos un budžeta līdzekļi ir jāpārvērš iepirkuma līgumos un militārās tehnikas un ekipējuma piegādēs.
Samitā tika apstiprināta NATO aizsardzības industrijas attīstības stratēģija, kam jāpalīdz nodrošināt gan transatlantiskās sadarbības stiprināšanu, gan ātrākas piegādes, gan drošāku piegāžu ķēžu izveidi, gan jauno un inovatīvu tehnoloģiju attīstību. NATO Industrijas forumā, kurā piedalījos un tikos arī ar Latvijas industrijas pārstāvjiem, tika uzsvērts, ka militārās industrijas attīstība ir neatraujama daļa no NATO atturēšanas un aizsardzības. Šie principi ir jāņem vērā, attīstot arī Latvijas aizsardzības industriju.
Līdz šim NATO veica tikai neletālā atbalsta Ukrainai koordināciju, tomēr Vašingtonā tika panākta vienošanās, ka turpmāk alianse organizēs un koordinēs visu militārā atbalsta un apmācību nodrošināšanu Ukrainai. Papildus tam sabiedrotie nolēma nākamgad Ukrainas atbalstam atvēlēt vismaz 40 miljardus eiro, kas ir būtisks ieguldījums Ukrainas militāro spēju stiprināšanai. Samita laikā tika arī sperts nākamais solis dronu koalīcijas attīstībā – koalīcijas dalībvalstis vienojās par kopīga fonda izveidi, kā arī vienojās par turpmākajām dronu piegādēm, izmantojot Apvienotās Karalistes iepirkumu procedūru. Visas alianses dalībvalstis ir vienisprātis, ka Ukrainas nākotne ir NATO un tās ceļš uz aliansi ir neatgriezenisks. Līdz tam mums ir jādara viss nepieciešamais, lai palīdzētu Ukrainai stratēģiski sakaut Krieviju.
NATO ir paveikusi būtisku darbu, lai būtu gatava dažāda veida potenciālajiem apdraudējumiem, arī nekonvencionāliem uzbrukumiem un hibrīdkara aktivitātēm. Tieši šādiem Krievijas agresijas virzieniem NATO pievērsīs vēl lielāku uzmanību, izstrādājot stratēģiju, lai maksimāli novērstu Krievijas iespējas apdraudēt NATO. Jāatgādina, ka NATO 5.pants neattiecas tikai uz klasisku militāru uzbrukumu, bet var tikt attiecināts arī uz hibrīdkara aktivitātēm kādā no dalībvalstīm. Krievija kā agresors turpinās meklēt iespējas graut uzticību aliansei, ierobežot atbalstu Ukrainai, veikt sabotāžas operācijas un izmantot arī nelegālo migrāciju kā ieroci, cenšoties graut dalībvalstu drošību. Krievija ir tiešākais un būtiskākais drauds mūsu drošībai un mums ir jābūt vēl modrākiem un proaktīvākiem, lai spētu šos draudus pamanīt un novērst. Jāatceras, ka Ziemeļatlantijas līguma 3.pants nosaka, ka valstīm individuāli un kolektīvi ir jāstiprina spējas aizsargāties no uzbrukuma. Latvija šajā ziņā pilda savus mājasdarbus, attīstot gan kolektīvās, gan nacionālās aizsardzības spējas.
Gada laikā alianse ir izdarījusi ļoti daudz. Vairāki no NATO padarītajiem darbiem satur sensitīvu un klasificētu informāciju, tādēļ ne visu ir iespējams publiski komunicēt. Mēs esam vēl gatavāki dažāda veida scenārijiem, un Krievijai mūs apdraudēt būs aizvien sarežģītāk. Mēs neapstāsimies pie izdarītā un turpināsim maksimāli ātri un kvalitatīvi stiprināt mūsu kaujas spējas. Mēs esam atraduši jaunus veidus, kā aktīvāk palīdzēt Ukrainai un man nav šaubu, ka Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti un Krievija Ukrainā cietīs stratēģisku sakāvi.
* Kā viss saturs, kurš tiek publicēts Viedokļrakstu sadaļā, šis ir raksta autora viedoklis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!