"Cehs.lv": Ko čeka atrada pie Ždanokas  (3)

"As soon as you're born, they make you feel small

By giving you no time instead of it all

'Til the pain is so big you feel nothing at all

A working class hero is something to be."

"Kas tā par h**ņu? Izslēdz, na**j!" gānījās viens no čekistiem, un otrs, acīmredzot rangā zemākais un jaunākais, nometa zemē žurnālu (uzraksti bija angliski), kuru bija sācis šķirstīt, un iztapīgi metās pie plašu atskaņotāja, norāva nost plati un nometa to zemē. Pārliecinājies, ka vecākais čekists to redz, jaunais uzmina platei ar kāju, kaut labprāt būtu to pa kluso paņēmis uz mājām. Vīrieša balss bija patīkama, un viņš kā jaunās paaudzes čekists arī diezgan labi zināja angļu valodu (darbā var noderēt). Tur bija kaut kas par strādnieku šķiras varoni, tātad sociālisms! Pat ja imperiālistu valodā. Ja vēl jaunais leitnants būtu zinājis, ka dziesminieka uzvārds ir dikti līdzīgs Ļeņina vārdam, vispār neviens nevarētu piesieties. Tomēr kapteinis dziesmu bija nosaucis par h**ņu, tātad tā arī ir h**ņa. Forša dziesma, bet h**ņa.

Uz dīvāna sēdēja jauna sieviete čirkainiem, rūsganiem matiem. Rokas klēpī, skatiens bezkaislīgi sekoja čekistu vandalisma darbiem. Kliegt? Lūgties? Kauties? Raut ārā no okšķeru rokām gadiem ilgi kontrabandas ceļā krātos dārgumus? Nē, tāda nebija Tatjana. Viņa labi zināja, ka no tā nav nekādas jēgas. Tā čekistiem tikai tiks ļauns prieks, tā viņa izrādīs bailes vai vājumu. Ne kliegšana, ne kaušanās nepalīdzēs, tikai var padarīt visu vēl sliktāku. Tāpēc Tatjana sēdēja un mierīgi noskatījās, kā čekisti izdemolē viņas istabu.