Pasaules hepatīta diena 28. jūlijā jau vairākus gadus norit arī Latvijā, un gadu no gada tiek vēstītas pašas svarīgākās lietas par hepatītu – vienas un tās pašas, bet tāpat joprojām mēs, ārsti, sastopam daudz cilvēku, kam šis vēstījums ir kas jauns un agrāk nezināms, tāpēc aicinājumi uz rūpēm par veselību vienmēr būs aktuāli.
Hepatīts ir aknu iekaisums, ko senāk mēdza dēvēt arī par dzelteno kaiti. Bet tas ir mīts, ka visi hepatīta pacienti ir dzelteni. Tieši pretēji – lielākajai daļai, īpaši hroniskas infekcijas gadījumā, dzeltes nav. Šķiet, lieki būs bilst, cik ļoti aknas ir mūsu dzīvībai svarīgs orgāns – lielākā organisma laboratorija, savukārt hepatīts var izraisīt aknu cirozi vai aknu vēzi, kas cilvēku var novest līdz nāvei. Turklāt nāve no cirozes var būt ļoti lēna un mokoša.
Ir vairāki hepatīta veidi, un aknu iekaisumu var izraisīt ne tikai vīrusi, bet arī pārmērīga alkohola lietošana, aptaukošanās, toksīni, atsevišķi medikamenti, uztura bagātinātāji vai arī citas slimības, tomēr izplatītākie ir daži vīrushepatīti, kurus izraisa vīrusi un kuriem nosaukumā var būt kāds alfabēta burts – A, B, C, D vai E. Pret A hepatītu ir vakcīna, parasti no tā atveseļojas bez sekām, un A hepatītu pārslimojušie atkārtoti ar to nesaslimst. Līdzīgi – pret B hepatītu ir vakcīna, kas noteikti jāizmanto, jo, ja inficējas, pilnībā atbrīvoties no B hepatīta vīrusa nav iespējams, tas var pāriet hroniskā formā, vai saglabāties aknu šūnu DNS un "atdzīvoties", ja ir nomākta imūnā sistēma. Hroniska B hepatīta gadījumā ar ārstēšanu var tikai mazināt vai kavēt tā iedarbību. Savukārt pret C hepatītu neeksistē vakcīnas, taču mūsdienās to ir iespējams pilnībā izārstēt. D un E hepatīti ir retāk sastopami. Inficēšanās ar D hepatītu iespējama tikai personām, kas jau ir inficētas ar B hepatīta vīrusu, tāpēc vakcinācija pret B hepatītu pasargās arī pret D hepatītu. E hepatīts Latvijā ir ļoti reti sastopams, tas vairāk izplatīts Āzijas zemēs.
Latvijā izplatītākie vīrushepatīti ir B un C hepatīts, bet, pateicoties vakcinācijai, B hepatīta gadījumu kļūst mazāk, un pēdējos gados priekšplānā izvirzās C hepatīts, kuru ir iespējams izārstēt, taču, lai to izdarītu, nepieciešams savlaicīgi to konstatēt, kamēr vēl nav izveidojusies ciroze vai aknu vēzis. Tāpēc C hepatīta diagnosticēšana ir iespēja, nevis nolemtība, bet testēšanās dod drīzāku skaidrību, vai C hepatīts jums vispār ir aktuāls. Kamēr nav notikusi pārbaude, neviens nevar zināt un nevar būt drošs. C hepatīta tests ir tikai un vienīgi ieguvums, jo dod vai nu informāciju, ka šīs infekcijas nav, vai arī iespēju to laikus un nesāpīgi izārstēt. Tāpēc galvenais, ko katru gadu Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācija cenšas atgādināt Pasaules hepatīta dienā un arī citās dienās, ir – veikt testu katram, kurš ne reizi dzīvē nav pārbaudīts uz C hepatītu.
To, ka ir vērts rīkot kampaņas, informēt un pievērst uzmanību pārbaudēm, parāda Eiropas testēšanas nedēļa, kas notiek katru gadu maijā un novembrī un kurā sabiedrību aicina bez maksas veikt C hepatīta eksprestestus. Mūsu rīcībā esošie Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati par HIV profilakses punktiem liecina, ka šā gada maijā Eiropas testēšanas nedēļā (no 20. maija līdz 27. maijam) pārbaudījās 2113 personas, starp kurām C hepatīta antivielas konstatēja 15 cilvēkiem, turklāt aktivitāte saglabājās arī nākamajā nedēļā, kad testējās vēl 3120 iedzīvotāji, starp kuriem C hepatīta antivielas konstatēja 23 cilvēkiem. Vairākās ģimenes ārstu praksēs Eiropas testēšanas nedēļā noformēts 281 nosūtījums uz C hepatīta testu.
Jāpiebilst, ka bezmaksas testu iespējas ir ne tikai kampaņu laikā, bet visu cauru gadu. Viena iespēja ir nodot asinis kā donoram. Donors tiek pārbaudīts ne tikai uz C hepatītu, bet arī B hepatītu un HIV infekciju. Otra iespēja – arī bez maksas – ir HIV profilakses punkti, kurus iespējams atrast SPKC mājaslapā, un HIV profilakses punktā ātro testu var veikt anonīmi un bez maksas. Trešā iespēja ir ar ģimenes ārsta starpniecību. Ceturtā iespēja – jebkurā laboratorijā cilvēks var nodot analīzes par maksu.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati liecina, ka saslimšana ar vīrushepatītiem vērtējama kā globāla problēma – ik gadu vairāk nekā miljona nāves gadījumu pasaulē izraisītāja ir B un C hepatīta infekcija. PVO arī aicina sasniegt līdz 2030. gadam izvirzītos mērķus: samazināt jaunu hepatīta infekciju skaitu par 90%; samazināt ar hepatītu saistīto nāves gadījumu skaitu no aknu cirozes un vēža par 65%; nodrošināt, ka vismaz 90% cilvēku ar vīrushepatītu tas tiek diagnosticēts, vismaz 80% no tiem, kas zina savu diagnozi, saņem atbilstošu ārstēšanu. Latvijā ir aptuveni 40 000 pacientu ar C hepatītu.
Vēlos uzsvērt, ka katram individuāli svarīgākais ir ne jau uzlabot savas valsts statistiku, bet gan pasargāt sevi un savu veselību, tāpēc nepieciešams parūpēties par sevi un pārbaudīties, jo cilvēks nejūt C hepatītu, aknas nesāp. Pat ja viņam ir sūdzības, tās reti tiek saistītas ar C hepatītu. Nav tāda simptoma, kas būtu specifisks tikai C hepatītam.
Potenciāli jebkurš cilvēks, kurš nav testējies, var būt inficēts. Jāņem vērā, ka C hepatīts izplatās ne tikai narkotiku lietošanas laikā, bet arī, piemēram, veicot manikīru, citas kosmētiskas procedūras, tetovējot, seksuālā ceļā, un diemžēl dažreiz var inficēties arī medicīnisku manipulāciju laikā.
Pasaules Hepatīta dienu PVO vadībā ieviesa salīdzinoši nesen – 2010. gadā, apvienojot vienā agrāk dažādus atšķirīgus datumus no dažādām valstīm. Tāpat salīdzinoši nesen – 1989. gadā – tika atklāts pats C hepatīta vīruss (HCV).
Autore ir hepatoloģe, infektoloģe, Latvijas Uuniversitātes asociētā profesore, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" Aknu slimību nodaļas vadītāja, Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas viceprezidente.
* Kā viss saturs, kurš tiek publicēts Viedokļrakstu sadaļā, šis ir raksta autora viedoklis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!