Latvija ir starp līderiem elektroniskās identitātes izmantošanā un publisko pakalpojumu digitalizācijā, tomēr tās digitālās infrastruktūras rādītāji ir nepietiekami. Tas izriet no otrā Eiropas Komisijas ziņojuma1 par aktuālo situāciju Digitālās desmitgades politikas programmas īstenošanā, kurā izvērtēts Eiropas Savienības dalībvalstu progress digitālajā pārveidē. Tajā norādīts, ka Latvija nav tuvu Eiropas vidējam līmenim 5G pārklājuma nodrošināšanā: Latvijā šis rādītājs ir 53,1%, kamēr ES vidējais rādītājs ir 89,3%, Igaunijā 87,5% un Lietuvā – 98,9%. Optiskā tīkla (FTTP) un augstas veiktspējas tīklu (VHCN) infrastruktūras rādītājos Latvija arī ir zem ES vidējā – attiecīgi 71,5% un 61,9%, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju 78,8% un 64%. Diemžēl Latvijas digitālās infrastruktūras rādītāji nav pat Eiropas vidējā līmenī, kas savukārt rada bažas gan par reģionu attīstību, gan par valsts drošību.
Kāpēc attīstīta digitālā infrastruktūra ir tik svarīga? Pirmkārt, Latvijas iedzīvotājiem vairums privāto un publisko pakalpojumu ir pieejami elektroniski. Taču, ja reģionos trūkst kvalitatīva interneta pieslēguma, šie digitālie risinājumi kļūst funkcionāli nepieejami. Digitālā infrastruktūra ir mugurkauls digitālajai pārveidei, un valstij ir jānodrošina, lai publiskā sektora integrētie digitālie pakalpojumi būtu ne vien ērti lietojami, bet arī vienlīdz pieejami visā valstī. Otrkārt, digitālā transformācija ir viens no NATO dalībvalstu uzstādījumiem militārajā jomā, kas Latvijas gadījumā ir sevišķi svarīgi. Stiprinot digitālo infrastruktūru, tiek stiprināta arī Latvijas robeža un kopējā valsts drošība.
Patlaban digitālo savienojamību visvairāk būtu nepieciešams uzlabot tieši laukos un pierobežā, tādējādi novēršot potenciālos draudus valsts drošībai, kas saistīti ar nepietiekamu informācijas un sakaru nodrošinājumu šajās teritorijās. Latvijā vēl aizvien liela problēma ir "baltās" teritorijas jeb vietas, kurās nepastāv un tuvāko trīs gadu laikā neviens elektronisko sakaru komersants arī neplāno sniegt interneta piekļuves pakalpojumus ar platjoslas tīklam atbilstošiem parametriem. Šobrīd "baltajās" teritorijās ir apzinātas vairāk nekā 300 000 adreses,1 kurās nav pieejams stabils un ātrs interneta pieslēgums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!