Latvija ir starp līderiem elektroniskās identitātes izmantošanā un publisko pakalpojumu digitalizācijā, tomēr tās digitālās infrastruktūras rādītāji ir nepietiekami. Tas izriet no otrā Eiropas Komisijas ziņojuma1 par aktuālo situāciju Digitālās desmitgades politikas programmas īstenošanā, kurā izvērtēts Eiropas Savienības dalībvalstu progress digitālajā pārveidē. Tajā norādīts, ka Latvija nav tuvu Eiropas vidējam līmenim 5G pārklājuma nodrošināšanā: Latvijā šis rādītājs ir 53,1%, kamēr ES vidējais rādītājs ir 89,3%, Igaunijā 87,5% un Lietuvā – 98,9%. Optiskā tīkla (FTTP) un augstas veiktspējas tīklu (VHCN) infrastruktūras rādītājos Latvija arī ir zem ES vidējā – attiecīgi 71,5% un 61,9%, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju 78,8% un 64%. Diemžēl Latvijas digitālās infrastruktūras rādītāji nav pat Eiropas vidējā līmenī, kas savukārt rada bažas gan par reģionu attīstību, gan par valsts drošību.
Kāpēc attīstīta digitālā infrastruktūra ir tik svarīga? Pirmkārt, Latvijas iedzīvotājiem vairums privāto un publisko pakalpojumu ir pieejami elektroniski. Taču, ja reģionos trūkst kvalitatīva interneta pieslēguma, šie digitālie risinājumi kļūst funkcionāli nepieejami. Digitālā infrastruktūra ir mugurkauls digitālajai pārveidei, un valstij ir jānodrošina, lai publiskā sektora integrētie digitālie pakalpojumi būtu ne vien ērti lietojami, bet arī vienlīdz pieejami visā valstī. Otrkārt, digitālā transformācija ir viens no NATO dalībvalstu uzstādījumiem militārajā jomā, kas Latvijas gadījumā ir sevišķi svarīgi. Stiprinot digitālo infrastruktūru, tiek stiprināta arī Latvijas robeža un kopējā valsts drošība.
Patlaban digitālo savienojamību visvairāk būtu nepieciešams uzlabot tieši laukos un pierobežā, tādējādi novēršot potenciālos draudus valsts drošībai, kas saistīti ar nepietiekamu informācijas un sakaru nodrošinājumu šajās teritorijās. Latvijā vēl aizvien liela problēma ir "baltās" teritorijas jeb vietas, kurās nepastāv un tuvāko trīs gadu laikā neviens elektronisko sakaru komersants arī neplāno sniegt interneta piekļuves pakalpojumus ar platjoslas tīklam atbilstošiem parametriem. Šobrīd "baltajās" teritorijās ir apzinātas vairāk nekā 300 000 adreses,1 kurās nav pieejams stabils un ātrs interneta pieslēgums.
Digitālās infrastruktūras izbūve nav lēta. Kam par to būtu jāmaksā? Privātā biznesa pārstāvjiem nav intereses investēt šajos reģionos, jo tas neatmaksājas. Taču valsts ekonomiskajās un drošības interesēs ir parūpēties, lai arī attālāku reģionu iedzīvotājiem un tur esošajām iestādēm ir piekļuve augstvērtīgam pieslēgumam.
Latvijā valsts finansējums digitālajai infrastruktūrai tagad tiek samazināts par 21 miljonu eiro – 64% apmērā no kopumā šiem mērķiem piešķirtā ERAF finansējuma. Tas nozīmē, ka šobrīd atvēlētais finansējums ir tikai 11 miljoni eiro. Iemesli tam ir vairāki. Šobrīd valsts prioritāšu sarakstā ir citi infrastruktūras projekti, tāpēc finansējuma pārvirzīšana nav pārsteigums. Tomēr jāmeklē risinājumi, lai digitālā infrastruktūra uz pārējo prioritāšu fona nezaudētu nozīmību. Viens no risinājumiem – radīt motivējošus un labvēlīgus apstākļus privātajam sektoram, kura iespējās ir šādus projektus īstenot. Šādā veidā privātā sektora pārstāvji tiktu iesaistīti valstiskas nozīmes projektu īstenošanā laikā, kad samērīga elektronisko sakaru tīkla attīstība ir pakļauta riskam. Jebkurā gadījumā meklēt risinājumus ir kritiski svarīgi, jo potenciālās sekas vājai digitālai infrastruktūrai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā var būt postošas. Rodas tā saucamā digitālā plaisa starp iedzīvotājiem, kas dzīvo laukos un pilsētās, veidojas nevienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvus digitālos pakalpojumus, attīstīties un strādāt. Cilvēkkapitāls aizplūst uz reģionu centriem un lielajām pilsētām.
Modernas digitālās tehnoloģijas ir būtiskas arī izglītības un veselības aprūpes nodrošināšanā. Bez stabila interneta pieslēguma lauku reģionu iedzīvotāji var zaudēt piekļuvi attālinātajām mācībām un medicīniskajiem pakalpojumiem. Tam ilgtermiņā var būt sociālas un ekonomiskas sekas, mazinot uzticību valsts institūcijām un radot sociālo spriedzi. Ierobežota iedzīvotāju piekļuve svarīgai informācijai un nespēja līdzdarboties demokrātiskajos procesos paver lielāku iespēju dezinformācijas izplatībai, kas var izraisīt politisku nestabilitāti.
Attīstītas digitālās infrastruktūras plaša pieejamība arī būtiski kavē attīstīt Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes, kuras atbilstoši Latvijas Bankas ekspertu sniegtajam vērtējumam2 jau ilgstoši ir vājas un būtiski neuzlabojas. Vājā digitālā pratība ierobežo gan cilvēku iespējas, gan arī būtiski palielina drošības riskus (t.sk. tikt pakļautiem krāpšanai internetā, viltus ziņām vai kaitīgam saturam), kā arī traucē virzīt digitālo attīstību uzņēmējdarbības un valsts pakalpojumu jomā.
Vāja vai nestabila digitālā savienojamība var ievērojami kavēt efektīvu reaģēšanu uz ārkārtas situācijām, piemēram, dabas katastrofām, tehnoloģiskām avārijām vai teroraktiem un citiem ārējiem apdraudējumiem. Ja nav iespējams nodrošināt ātru un uzticamu saziņu starp atbildīgajām iestādēm un iedzīvotājiem, var palielināties materiālie zaudējumi un kopējie riski valsts drošībai, tādējādi būtiski apdraudot sabiedrības dzīves kvalitāti.
Tāpat nepietiekami attīstīta digitālā infrastruktūra ir vieglāks mērķis kiberuzbrukumiem, kas var izraisīt svarīgu datu noplūdi, pakalpojumu traucējumus un cita veida valsts drošības apdraudējumus. Modernas tehnoloģijas un stabils tīkls ir fundamentāli instrumenti, kas ļauj efektīvi aizstāvēties pret šiem draudiem. Jāņem arī vērā, ka mūsdienās kritiskā infrastruktūra, piemēram, enerģijas piegādes sistēmas, ūdens apgādes tīkli un transporta sistēmas, ir cieši saistītas ar digitālo vidi. Ja tā ir vāja, tad šīs sistēmas vieglāk pieejamas kiberuzbrukumiem.
Tādējādi kvalitatīva un stabila digitālā infrastruktūra ir būtiska, lai īstenotu nacionālo drošību un virzītu svarīgus sociālos un ekonomiskos procesus. Līdz ar to šī brīža kontekstā, kad valsts budžetā tiek samazināti līdzekļi digitālās infrastruktūras izbūvei un modernizēšanai, mums ir jādomā par risinājumiem, kā samilzušo problēmu risināšanā vairāk iesaistīt privātā biznesa pārstāvjus. Valstij jārada labvēlīgi apstākļi privātajam sektoram, atvieglojot birokrātisko slogu elektronisko sakaru tīkla izbūves projektu īstenošanā un veicinot šī sektora pieeju Eiropas fondu finansējumam.
1 Teritorijas, kurās iespējams valsts atbalsts - https://www.cfla.gov.lv/lv/2-4-1-2-i-k-2
2 Digitālā nevienlīdzība Latvijā https://www.makroekonomika.lv/raksti/digitala-nevienlidziba-latvija-cik-butiska-un-vai-mazinas
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!