Izglītības sistēma ir tik laba, cik labi ir tās skolotāji. Šis secinājums caurvij neskaitāmus starptautiskus izglītības politikas dokumentus. Jūlija sākumā Valsts kontrole publiskoja ziņojumu "Vai atbildīgo institūciju veiktās darbības vispārējās izglītības iestāžu pedagogu ataudzes un noturības profesijā nodrošināšanai ir bijušas efektīvas?". Tā galvenais secinājums ir nesaudzīgs: "Katru gadu tiek sagatavoti vairāk nekā 1000 pedagoģiskās izglītības programmu absolventu un 81% absolventu uzsāk darbu nozarē.
Tomēr 33% jauno pedagogu pamet darbu izglītības nozarē jau pirmo piecu gadu laikā." Šajos datos ietilpst gan pirmsskolas un sākumskolas, gan pamatskolas un vidusskolas pedagogi. Apmēram 70% absolventu ir pirmsskolas un/vai sākumskolas skolotāji.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējās izglītības departamenta datiem par pedagoģiskā personāla stāžu vispārējās un speciālajās izglītības iestādēs, apmēram 75% pedagogu pamet darbu izglītības iestādē, nostrādājot tur ne vairāk kā piecus gadus.
Līdz ar to vispirms jāstabilizē situācija, lai cilvēki ar skolotāja kvalifikāciju vai atļauju strādāt skolā to izvēlētos par darba vietu, kur ir vērts turpināt savu profesionālo karjeru ilgāk par pieciem gadiem.
Ļoti daudzas pasaules valstis šobrīd saskaras ar līdzīgu situāciju. Un arvien biežāk izskan tēze – problēma nav skolotāju trūkumā, bet nespējā nodrošināt tādus darba apstākļus, lai jaunie cilvēki tur gribētu strādāt. Zīmīgi, ka visur figurē ļoti līdzīgi iemesli, kāpēc šāda situācija ir izveidojusies. Minēšu četrus, manuprāt, būtiskākos.
Klases vide
Mēģinot īstenot iekļaujošas izglītības vīziju, klases sastāvs skolās var būt ļoti daudzveidīgs – gan skolēni ar mācīšanās grūtībām, gan uzvedības problēmām, gan attiecīgajā jomā apdāvināti bērni. Turklāt bērniem ir ievērojami samazinājusies spēja koncentrēties, kas tiek skaidrots arī ar pārmērīgu viedierīču lietošanu. Tik daudzveidīgā klasē ir nepieciešams gan atbalsta personāls noteiktu situāciju risināšanai, gan atbilstoši sagatavoti metodiskie un mācību materiāli. Skolotājiem būtu jāpārzina efektīvākie rīcības scenāriji izaicinošām klasvadības situācijām un darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām.
Diemžēl ne par vienu no minētajiem priekšnoteikumiem mēs Latvijā nevaram runāt kā par pašsaprotamiem un visur pieejamiem. Arī daļa skolotāju, kas par tādiem kļūst pēc īsa apjoma kursiem, ko pieļauj Latvijas likumdošana, iespējams, labi pārzina konkrēto zinātnes jomu, bet viņiem nav bijusi iespēja pietiekamā apjomā apgūt pedagoģiju, priekšmeta didaktiku, vecumposmu īpatnības un stratēģijas darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām, kur nu vēl praktizēties.
Skola kā organizācija
Esmu pārliecināta, ka katrs jaunais skolotājs, uzsākot darbu skolā, vēlas būt labs skolotājs. Bet pat visizcilākā skolotāju sagatavošanas programma uzreiz nepadara cilvēku par izcilu skolotāju. Ir nepieciešami vismaz pāris gadi, lai jaunais skolotājs iedzīvotos gana sarežģītajā skolas vidē. Tāpēc, kā jebkurā darba vietā, jaunajam darbiniekam ir nepieciešams pieredzējušo kolēģu un vadības atbalsts.
Skolotājs viens pats var mācīt savu priekšmetu (lai gan sadarbība ar kolēģiem ir ļoti vēlama), bet nav pareizi, ja skolotājs (arī pieredzējis) ir pamests viens attiecībās ar sarežģītām klasvadības problēmām, atbalstu bērniem ar īpašām vajadzībām, saziņu ar vecākiem. Tas agrāk vai vēlāk noved pie izdegšanas un vilšanās vai arī vienaldzības un nocietināšanās. Tāpēc spēcīga vadības komanda, kas skolā nodrošina profesionālu un atbalstošu skolas vidi, efektīvu procesu plūsmu, ir izšķiroši svarīga.
Metodiskais atbalsts
Latvijā izglītības vidē ir bijis un ir daudz brīnišķīgu ideju, diemžēl sliktāk sokas ar to ieviešanu. Nesen ir notikusi vērienīga mācību satura un pieejas reforma. Diemžēl tā ir izraisījusi ievērojamu samulsumu un neapmierinātību skolotāju vidū. Izskan gana daudz pamatotu argumentu par nepieciešamību mainīt mācību saturu un tēmu secību vairākos mācību priekšmetos. Jau notiek principiālas izmaiņas nesen apstiprinātajos standartos, piemēram, sociālo zinību un vēstures atdalīšana. Līdz ar to ir saprotama skolotāju neapmierinātība – viņi tikko ir centušies pielāgoties jaunajām vadlīnijām, kad tās tiek mainītas.
Turklāt skolotājiem arī ir nepieciešami kvalitatīvi metodiskie materiāli, kas palīdzētu sagatavoties stundām. Mūsdienās internets ir pārpildīts ar dažādiem resursiem, jo īpaši svešvalodās, kas skolotājam var palīdzēt sagatavoties stundām, bet... Šie resursi ir neviendabīgas kvalitātes, balstīti atšķirīgās pieejās mācību procesam, epizodiski, nevis sakārtoti vienotā sistēmā un var būt neatbilstoši Latvijas mācību standartam. Līdz ar to jaunajam skolotājam, kam nav pieejami profesionāli sagatavoti un pēctecīgi metodiskie materiāli, kas atbilstu pasaules labākajai praksei, aktuālajiem pētījumiem un Latvijas mācību standartiem, ir jāvelta ārkārtīgi daudz laika, lai kvalitatīvi sagatavotos stundām. Protams, šādā procesā neatlaidīgs jaunais skolotājs daudz iemācās, bet, ja viss ārpusklases laiks jāpavada, gatavojoties stundām, pārbaudot skolēnu darbus un tos komentējot, uzrodas jautājums – vai tiešām es vēlos tā turpināt? Ja skolotājs var atļauties strādāt nepilnu darba laika, tad dzīves ritms var būt pietiekami līdzsvarots. Ja finansiāli to nevar atļauties, tad pēc pāris gadiem, mēģinot sabalansēt darbu, ģimeni, rūpes par saviem bērniem, skolotājs pieņem lēmumu darīt citu darbu. Bieži vien saistītu ar izglītību, bet ne skolā.
Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar skolotāju asociācijām pēc Valsts izglītības satura centra pasūtījuma ir sagatavojusi metodiskos materiālus skolotājiem "Fizika I" un "Bioloģija I" kursiem un, saņemot atgriezenisko saiti no skolotājiem gan skolās, gan profesionālās pilnveides semināros, turpina tos pilnveidot. Šos materiālus ļoti aktīvi izmanto un ir atzinīgi novērtējuši skolotāji, tos izmanto arī jauno skolotāju sagatavošanā. Ceram, ka šis darbs valsts līmenī turpināsies, un IZM izraudzīsies augstskolas kā mācību jomu didaktikas kompetences attīstības centru.
Atalgojums
Visbeidzot – atalgojums. Valsts "Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2020.-2027. gadam" ir ieplānots, ka līdz 2026. gadam pamatizglītības skolotāju atalgojums būs 128% no vidējās darba samaksas sabiedriskajā sektorā, savukārt vidējās izglītības skolotājiem – 139%. Tas ir pareizs mērķis. Diemžēl realitātē, kā tas bieži notiek ar politikas plānošanas dokumentiem ("Nu kā var nesolīt!"), šis mērķis, visticamāk, netiks sasniegts. Jo, lai to sasniegtu, ir nepieciešams gan papildu finansējums, gan skolu tīkla sakārtošana. Mēģinājumi sakārtot skolu tīklu jebkuram politiķim draud ar reitingu kritumu un neveiksmi nākamajās vēlēšanās. Līdz ar to šī tēma vismaz pēdējos 20 gadus nemitīgi tiek aktualizēta, bet līdz sekmīgam risinājumam nespējam nonākt. Tam traucē ne tikai politiķu nespēja pieņemt sāpīgus lēmumus, bet arī sabiedrības nostaļģiskās cerības, ka skola var noturēt iedzīvotājus vidē, kur nav un netiek veidotas darba vietas. Jā, skola ir svarīgs priekšnoteikums kāda novada attīstībai, bet tikai komplektā ar darba iespējām. Tikmēr Rīgas un Pierīgas skolas ir pārpildītas. Latvija citu ES valstu vidū izceļas arī ar savu tēriņu struktūru vispārējai izglītībai – mēs maksājam mazas algas skolotājiem, bet proporcionāli daudz tērējam ēkām, to uzturēšanai.
Sākumskolām ir jābūt ļoti tuvu mājām. Tās var būt mazas, bet tad arī ar mazu skolotāju skaitu. Pamatskolām ir jābūt tādā attālumā, lai skolēns ikdienā var tur nokļūt, nepavadot ceļā ilgu laiku. Savukārt vidusskolām ir jābūt lielām, spēcīgām, ar atbilstošu meteriāltehnisko nodrošinājumu, pilnvērtīgu programmu klāstu un skolotājiem, kas spēj mācīt priekšmetus augstākajā līmenī. Pamatskolu absolventiem, atkarībā no saviem mērķiem, ir iespēja izvēlēties – turpināt mācības vidusskolā vai profesionālās izglītības iestādē.
Latvijas Universitātes plāns
LU nevar atrisināt visas iepriekš nosauktās problēmas, taču tā apzinās savu atbildību par studentu atlasi un studiju kvalitāti, jo sagatavo vislielāko skolotāju skaitu no visām augstskolām.
Ņemot vērā attīstības tendences sabiedrībā, atgriezenisko saiti no mūsu studentiem, absolventiem un prakses skolām, esam ieplānojuši virkni konkrētu darbu, kas stiprinās Universitāti absolvējušos skolotājus, sniegs atbalstu visas Latvijas skolotājiem un stiprinās izglītības vidi. Lūk, daži no plānotajiem darbiem.
Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātē vēl lielāks uzsvars studijās tiks veltīts klasvadības un sociāli emocionālās audzināšanas tēmām, darbam ar apdāvinātiem skolēniem un skolēniem ar īpašām vajadzībām, dažādām atbalsta stratēģijām un prakses skolās pilnveidei. Pārējās fakultātēs, kurās topošie skolotāji apgūst attiecīgo mācību jomu, tiks ievērojami stiprināta didaktikas kompetence. Labam skolotājam primāri ir jāpārzina zinātņu joma un tad jāattīsta sava pedagoģiskā kompetence, jāstrādā ar sevi kā personību.
Lai nodrošinātu skolotāju ataudzi un pilnveidotu studiju procesu, LU turpinās sadarbību ar prakses skolām un izmantos to sniegtos secinājumus. Savukārt darbs ar talantīgākajiem jauniešiem no visas Latvijas turpināsies Jauno fiziķu skolā, Neklātienes matemātikas skolā un daudzās citās LU vadītās iniciatīvās.
Ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, LU attīstīs arī kombinētās mācīšanas (blended learning) pieeju studijām augstskolā un nodos šo pieredzi skolām, kas integrēs arī mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Šīm tehnoloģijām piemīt milzu potenciāls, lai attīstītu uz skolēnu vai studentu centrētu, individualizētu mācību procesu, ļaujot skolotāju un pasniedzēju slodzi novirzīt no automatizējamiem uzdevumiem (piemēram, darbu labošanas) uz pienākumiem ar augstu pievienoto vērtību.
Universitātē jau notiek un tiks vēl papildināts tālākizglītības piedāvājums skolotājiem, tai skaitā par tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā, robotiku, virtuālās realitātes un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanu.
Esam gandarīti par valdības lēmumu dubultot skolotāju izglītošanai atvēlētās budžeta vietas ne tikai pilna laika, bet arī nepilna laika studijām. Arī iespēja iegūt atbalstu pirmajā darba gadā skolā (t.s. indukcijas gads) ir ievērojams atbalsts jaunajiem skolotājiem. LU ir pieejamas arī mecenātu stipendijas noteiktu jomu topošajiem skolotājiem.
Izglītības sistēma ir tik laba, cik labi ir tās skolotāji
Ir vērts ieguldīt resursus un pūles skolotāju sagatavošanā un izglītības vides uzlabošanā, jo izglītības sistēma ir tik laba, cik labi ir tās skolotāji. Mums ir izcilības salas, bet ar to nepietiek. Jo īpaši nepietiek to bērnu un jauniešu dēļ, kas varētu būt izcili zinātnieki, uzņēmēji, mākslinieki, ārsti, bet mūsu, pieaugušo, tuvredzības, muļķības, vienaldzības, savtīguma dēļ viņiem tāda iespēja ir liegta.