Advokāti: Aktiera Aleka Boldvina tiesāšana – dažas domas no Baltijas reģiona tiesību perspektīvas  (3)

Plašu mediju uzmanību ir izpelnījusies krimināllieta, kurā Holivudas aktieris Aleks Boldvins uz filmēšanas laukuma šāva no filmas rekvizīta pistoles, nogalinot galveno operatori un ievainojot režisoru.

Neiedziļinoties šīs lietas detaļās pēc negadījuma, ir vērts pievērst uzmanību galīgajam iznākumam tiesā.

Šī gada 12. jūlijā medijos tika ziņots, ka Aleks Boldvins izplūda asarās, kad Ņūmeksikas tiesnesis noraidīja pret viņu ierosināto lietu par netīšu slepkavību saistībā ar nāvējošu apšaudi filmas "Rust" uzņemšanas laukumā.

Trīs dienas pēc Boldvina tiesas procesa Santafē tiesā, kas atrodas tikai dažu kilometru attālumā no vietas, kur ar revolveri, ko Boldvins izmantoja mēģinājumos, tika nošauta kinooperatore Halina Hačinsa, tiesas process izgāzās.

Šī ir otrā reize, kad kopš 2021. gada oktobrī notikušās šaušanas lieta pret aktieri tiek izbeigta. Viņš vairs netiks tiesāts.

Ja viņš tiktu atzīts par vainīgu nogalināšanā aiz neuzmanības, Boldvinam draudētu 18 mēnešu cietumsods. Aprīlī ieroču pārzinei filmā "Rust" Hannai Gutjeresai-Rīdai tika piespriests tāds pats sods par netīšu slepkavību.

Tomēr saskaņā ar mediju ziņojumiem Boldvina advokāti apgalvoja, ka policija un prokurori slēpuši pierādījumus - ložu partiju , kas varētu būt saistīti ar šaušanu.

Boldvina aizstāvju komanda tiesā apgalvoja, ka apsūdzība ir noklusējusi svarīgus pierādījumus - vairākas lodes, kas pirms dažiem mēnešiem nāca gaismā Gutjeresas-Rīdas lietā. Dienā, kad lieta tika izskatīta tiesā, Boldvina prāvas tiesnesim tika iesniegta aploksne ar šīm lodēm.

Prokurori iebilda, ka munīcija nav saistīta ar lietu un nesakrīt ar "Rust" komplektā atrastajām lodēm. Tomēr tiesnesis nolēma, ka neatkarīgi no tā tie bija jādara zināmi Boldvina aizstāvības komandai.

Vērtējot Boldvina kunga lietas risinājumu, dabiski rodas jautājums, vai iznākums būtu bijis tāds pats, ja lieta būtu izskatīta Latvijā vai Lietuvā saskaņā ar Latvijas un Lietuvas tiesību aktiem un tiesu praksi.

Īsā atbilde ir, ka, visticamāk, tiesas procesa rezultātā tiktu pieņemts notiesājošs spriedums.

Kāpēc tā? Šeit krimināltiesību advokāti dalās savās pārdomās no Latvijas un Lietuvas tiesību perspektīvas, kas nav saistošas citiem.

Pirmkārt, Violeta Zeppa-Priedīte un Jānis Dobelnieks norāda, ka, viņuprāt, kriminālprocess Latvijā vairāk atbilst noziedzības kontroles modelim, nevis taisnīga procesa modelim. Tas arī būtu būtisks faktors lietas iznākumā, kas novestu pie notiesājoša sprieduma.

Ja tiesvedības laikā visi konstatētie trūkumi attiecībā uz pierādījumu pieejamību aizstāvībai tiek novērsti un pieļautās procesuālās nepilnības tiesa neuzskata par tik būtiskām, bet ir pietiekami daudz apsūdzošu pierādījumu, notiesājošs spriedums būtu gaidāms ar tādu pašu pārliecības pakāpi.

Tomēr ja nepilnības būtu tādas, ka to būtiskuma dēļ tās vairs nevarētu izlabot tiesas procesa laikā (kā, mūsuprāt, izriet no publicētās informācijas par Boldvina lietu), rezultāts būtu attaisnojošs spriedums pēc būtības. Tomēr, mūsuprāt, šāda iespējamība ir ļoti maza.

Apgalvojot, ka notiesājošs spriedums ir visticamākais iznākums, mēs vēlamies pievērst uzmanību dažiem kriminālprocesuāliem apsvērumiem.

Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem prokuroram ir pienākums un tiesības vadīt apsūdzības pierādījumu pārbaudi un piedalīties citu pierādījumu pārbaudē. Tas nozīmē, ka prokuroram ir ekskluzīvas tiesības izvēlēties atbilstošus, ticamus un pieņemamus pierādījumus, lai pierādītu apsūdzētās personas vainu. Tiesai nav tiesību iejaukties pierādījumu iegūšanā (ar dažiem izņēmumiem).

Lietā esošie pierādījumi ir jāsadala starp tiesai nododamajiem materiāliem un arhīva materiāliem.