Dace Zavadska: Vakcinācija pret CPV nav atlaižu akcija vai spēle

Cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcija izraisa virkni slimību gan vīriešiem, gan sievietēm, tostarp pirmsvēža bojājumus, kuri, laikus nediagnosticēti, var progresēt līdz audzējam dažādās tā lokalizācijās, tāpēc neapšaubāmi efektīvāk un drošāk ir novērst problēmu saknē jeb pasargāt sevi vai tuvos pret šo infekciju.

Ikviena cilvēka interesēs ir pasargāt sevi no slimībām smagā formā, nekļūt par ilgstošu aprūpējamo, kas var ietekmēt gan dzīves kvalitāti, gan arī mūža ilgumu. Valstiskai loģikai vajadzētu būt tādai, ka valsts nodrošina vakcināciju pret CPV, atbilstoši ieguldot tajā, ar mērķi, lai tā mazinātu onkoloģiskas saslimšanas un ar tām saistītus apjomīgus un dārgus izdevumus pacientu ārstēšanā un stacionēšanā, zaudējumus nodokļu maksātājiem pārstājot būt ekonomiski aktīviem. Šī ir tikai finansiālā loģika, bet vēl ir arī starptautiskā pieredze un stratēģija veselības aprūpē.

Pasaules Veselības Organizācija (PVO) savā 2022. gada nostājas dokumentā (position paper) uzsvērusi nepieciešamību prioritizēt dažāda vecuma kohortu vakcinācijas stratēģijas (vaccinating multiple age cohorts jeb MAC), turklāt arī neskaitāmi zinātniskie pētījumi un pierādījumi, to metaanalīzes norāda uz vakcinācijas pret CPV nepieciešamību ne tikai pusaudžiem, bet dažādām papildus grupām arī pieaugušo vecumā. Starp būtiskākajām minamas – sievietes un vīrieši vecumā no 18 līdz 26 gadiem, imūnsupresijas pacienti, HIV pacienti – jo īpaši vecumā līdz 45 gadiem, sievietes pirms vai pēc dzemdes kakla ķirurģiskās ārstēšanas HSIL (vidējas/smagas pakāpes displāziju) un AIS (adenokarcinomas in situ).

Ņemot vērā gan zinātnisko pierādījumu metaanalīzes, gan PVO globālās stratēģijas pamatu, kā arī Eiropas Komisijas rekomendācijas, dažādos formātos savās valsts imunizācijas programmās šīs grupas iekļāvušas jau 42 valstis Eiropā un pasaulē, tai skaitā Lielbritānija, Somija, Vācija, Itālija, Dānija, ASV, Austrālija, Kanāda, Izraēla un daudzas citas. Paredzams, ka šāda dažāda vecuma kohortu vakcinācijas stratēģija jeb MAC stratēģija radīs ievērojami ātrāku vakcinācijas ietekmi uz pirmsvēža izmaiņu un dažādas lokalizācijas CPV audzēju novēršanu un pat elimināciju, salīdzinot ar viena vecuma kohortas vakcinācijas stratēģiju.

Noteikta vecuma ierobežošana valsts programmai izslēdz vairākas kohortas, tās attiecīgi pataisot par riska grupām. Turklāt jārēķinās ar pusaudžu un viņu vecāku atsaucību un aktivitāti. Izprotams, pamatots, likumsakarīgs un atbalstāms ir mūsu vadošo ginekologu uzsvars uz dzemdes kakla vēža elimināciju, taču onkologu pieredze aptver vēl plašāku ainu, un vēlos vērst uzmanību uz faktu, ka vīruss nešķiro ne dzimumus, ne vecumus, un arī vīrieši kļūst par šā vīrusa upuriem.

Cilvēka papilomas vīrusa infekcija izraisa virkni slimību gan vīriešiem, gan sievietēm, tostarp pirmsvēža bojājumus, kas, laikus nediagnosticēti, var progresēt līdz audzējam dažādās tā lokalizācijās, kā arī būtisku daļu no visiem vēža gadījumiem vīriešiem un sievietēm. Jā, cilvēka papilomas vīrusa infekcija ir pamatā gandrīz visiem dzemdes kakla vēža gadījumiem, kā arī tā izraisa mutes dobuma un rīkles vēzi, anālās atveres vēzi, dzimumlocekļa vēzi, maksts vēzi un lielāko daļu vulvas vēža gadījumu. CPV ir saistīts ar vairākiem citiem vēža veidiem galvas un kakla audos.

CPV izraisītie galvas un kakla audzēji ir raksturīgi jaunākiem vīriešiem, kas ir nesmēķētāji un citādi veselīga dzīvesveida piekopēji, pretstatā citiem galvas un kakla audzējiem, kuri klasiski saistās ar smēķēšanu, alkohola lietošanu un citiem netikumiem. Diemžēl tieši CPV infekcija, izplatoties starp jauniem vīriešiem, rada salauztas dzīves un ģimenes. Saskaņā ar onkologu informāciju CPV izraisītiem audzējiem nav īsti efektīvas ķīmijterapijas, turklāt, ja sievietēm efektīva skrīninga procesā vēl iespējams atklāt pirmsvēža izmaiņas un veikt nepieciešamās manipulācijas, novēršot vēzi, tad vīriešiem parasti tiek atklāta jau audzēja stadija un labi, ja vēl nav metastāzes.

Ņemot vērā arī šo visu, iepriekš minētā dažāda vecuma kohortu vakcinācijas stratēģija būtu piemērota arī Latvijas situācijā, kad CPV izraisītie audzēji un priekšvēža izmaiņas rada būtisku veselības aprūpes slogu, CPV infekcijas izraisīti audzēji joprojām ieņem līderpozīcijas, kā arī Latvijā pēc Eiropas statistikas datiem ir īpaši zema dzīvildze pēc šo audzēju diagnosticēšanas. Tāpēc arī Imunizācijas valsts padome savā darbā atbalsta dažāda vecuma kohortu vakcinācijas stratēģijas ieviešanu valsts programmā Latvijā.

Gribētos ticēt, ka līdzīgi citām attīstīto valstu sabiedrībām arī Latvijā daudzi pagātnes mīti ir aizgājis posms, kritiskā domāšana ir uzvarējusi, un daudzas meitenes un zēni jau to lielo darbu izdarījuši, ka ģimenēs saprata dažādas muļķības par vakcīnu (ka nevarēšot grūtniecība iestāties, ka meitenes ģībstot un viņām mēnešreizes nav un citi šausmu stāsti), tomēr ārstu pieredze liecina, ka Latvijā netrūkst arī gadījumu, kad kritiskā domāšana nedarbojas, un jaunieši nav vakcinējušies laikā, kad to pilnībā apmaksā valsts, bet tad, kad nolēmuši to darīt paši patstāvīgi, viņiem tas vairs nav pieejams un nav arī tādu ienākumu, lai varētu paši atļauties vakcināciju pret CPV.

Kaut arī pusaudzis no 14 gadu vecuma ir tiesīgs nepiekrist vecāku uzskatiem un lemt patstāvīgi, ģimenes ietekme tomēr ir ļoti spēcīga, un rezultātā, piemēram, ginekologa kabinetā mēdz konstatēt priekšvēža pārmaiņas vēl 30 gadu vecumu nesasniegušām jaunietēm. Vai jaunietim, kas līdz pilngadībai nav paguvis vakcinēties, jāpaliek bez šādas iespējas? Noteikti nē, jo tad zināmā populācijas daļā šī valsts programma zaudē tās jēgu un nesasniedz mērķi. Par to Imunizācijas valsts padome jau ir uzsākusi sarunas ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu, lai būtu iespēja par sabiedrības līdzekļiem vakcinēties tiem jauniešiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav saņēmuši vakcināciju pusaudžu vecumā.

Turklāt vakcinācijai pret CPV nav vecuma robežu, savukārt, pārslimojot inficēšanos ar CPV, imunitāte neveidojas, tāpēc vakcinācija ir vienīgais līdzeklis nepieļaut inficēšanos ar vēzi izraisošu vīrusu.