Irakli Kurashvili
Foto: LETA

Šogad aprit 16 gadi kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga militārā iebrukuma Gruzijā 2008. gadā. Pirms 16 gadiem Krievijas militārie spēki iebruka Gruzijā un uzsāka neizprovocētu, nepamatotu un iepriekš apzināti izplānotu militāru agresiju pret suverēnu valsti. Karš tika izbeigts 2008. gada 12. augustā ar pamiera vienošanos, kas tika noslēgta ar ES starpniecību.

Kara laikā tika bombardētas desmitiem pilsētu visā Gruzijā un vairāk nekā piecdesmit Gruzijas ciemati Chinvali apkārtnē tika pilnībā nodedzināti. Ne mazāk postoši Krievijas iebrukumā bija cilvēku upuri, prasot simtiem, galvenokārt miermīlīgu civiliedzīvotāju, dzīvību un izraisot vēl vienu etnisko gruzīnu piespiedu pārvietošanas vilni. Tādējādi kopējais iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu skaits, kas kopš 90. gadu sākuma etniskās tīrīšanas dēļ tika izraidīti no savām mājām, sasniedza pusmiljonu.

16 gadus vēlāk Krievijas Federācija turpina Gruzijas neatdalāmo reģionu - Abhāzijas un Chinvali reģiona okupāciju, ignorējot starptautisko tiesību pamatnormas un principus. Krievijas Federācija nepilda 2008. gada 12. augusta pamiera vienošanos, tā turpina nelikumīgo militāro spēku palielināšanu Gruzijas Abhāzijas un Chinvali reģionos. Abos okupētajos Gruzijas reģionos ir nelikumīgi izvietotas divas militārās bāzes un Krievijas militārie un drošības spēki regulāri tajās veic militārās mācības. Gruzijas civiliedzīvotāju nogalināšana, nelikumīgas aizturēšanas, etniskā diskriminācija, kas vērsta pret gruzīniem un citas Krievijas destruktīvās darbības saasina jau tā biedējošo situāciju drošības, cilvēktiesību un humanitārajā jomā okupētajos reģionos.

Krievija arī paplašina savu nelegālo kontroli okupētajās teritorijās un veic pasākumus, lai Gruzijas neatdalāmos reģionus iekļautu savā politiskajā, militārajā, ekonomiskajā un sociālajā sistēmā. Krievijas veikto okupāciju un efektīvo kontroli pār Gruzijas reģioniem apstiprina vairāki starptautisko tiesu lēmumi, kas nosaka Krievijas atbildību par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Gruzija nepārprotami tiecas īstenot Krievijas un Gruzijas konflikta miermīlīgas atrisināšanas politiku un ir apņēmības pilna izmantot diplomātiskos un juridiskos instrumentus, kā arī turpināt ciešu sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai nodrošinātu valsts deokupāciju un miermīlīgu attīstību. Šeit es vēlos izteikt visdziļāko pateicību un atzinību Latvijai par tās nelokāmo un pastāvīgo atbalstu Gruzijai. Gruzija turpina konstruktīvi iesaistīties Ženēvas starptautiskajās miera sarunās, kas ir vienīgais formāts, kurā tiek risināts jautājums par 2008. gada 12. augusta pamiera nolīguma īstenošanu un iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu atgriešanos savās izcelsmes mājvietās. Gruzijas valdība veic pasākumus, lai veicinātu izlīgumu un uzticības veidošanu starp kopienām, kuras šķir okupācijas līnija, un veidotu kopēju Eiropas nākotni.

Savas valdības vārdā, es vēlos aicināt Krievijas Federāciju ievērot Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti, pildīt saistības saskaņā ar 2008. gada 12. augustā ar ES starpniecību noslēgto pamiera nolīgumu un izvest savus spēkus no Gruzijas teritorijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!