Es biju gandrīz pārliecināts, ka par savu ceļabiedru prezidenta vēlēšanās ASV Demokrātiskās partijas kandidāte Kamala Harisa paņems Pensilvānijas gubernatoru Džošu Šapiro, kura iespējamā izvēle biedēja republikāņus. Viņš, būdams baltais un ebrejs, vēlēšanās svarīga svārstīgā štata populārs līderis, man šķita indietes un jamaikieša atvases noderīgs līdzsvars un papildinājums. Taču pret Šapiro tika vērsta ārkārtēja un nepatīkama kampaņa, ko sarīkoja kreisie demokrāti. Izrādījās, ka viņš nav tiem tīkams ar pārāk stingru atbalstu Izraēlai. Iespējams, Harisa nolēma necīnīties par ebreju diasporas balsīm un padoties Rietumu kreiso "modīgajai" tendencei cīnīties par musulmaņu balsīm.
Acīmredzot Harisas štābam ir bijušas aizdomas, ka Šapiro nebūs labākais komandas spēlētājs. Viņa harismātiskā runa pirms Harisas un Valca pirmās kopīgās uzstāšanās papildinājusi aizdomas par Šapiro prezidenta ambīcijām. Ja viņš atrastos tandēmā ar Harisu viņas uzvaras gadījumā, nevarētu izslēgt, ka pēc četriem gadiem prezidente sadurtos ar viceprezidenta izaicinājumu. Pašlaik rodas iespaids, ka Harisa apzināti veido komandu, ar kuru viņa varēs kandidēt vēlēšanās arī pēc četriem gadiem, – neatkarīgi no tā, vai novembrī viņa pieveiks Donaldu Trampu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
