Ja es būtu kampaņas menedžeris kādam no ASV prezidenta amata kandidātiem – un, ņemot vērā to, cik vājprātīgs apgalvojums sekos tālāk, būsim godīgi un teiksim uzreiz, ka tā būtu Trampa kampaņa –, es apgalvotu, ka šis bija Vašingtonas plāns jau no paša sākuma. Taču fakts ir tāds, ka Holivuda ir izspēlējusi nešpetni jaudīgu džokeru pret Maskavu, Minsku un visām pārējām kūtspakaļas diktatūriņām. Pat ja neplānoti.
Nezinu, cik daudzi toreiz nojauta, ka drīz jau visa šī nepamatoti ieslodzīto cietumnieku grupiņa, kas pastumta zem nosaukuma PSRS, izšķīdīs un Holivudas klopes gabalus varēs skatīties pilnīgi bez raizēm un slepenības ne tikai mājās, bet arī kinoteātros (turklāt jaunākos). Taču kam gan ir laiks par tādām lietām domāt, ja tieši šobrīd uz ekrāna Žana Kloda van Dammes atveidotais Frenks nometas uz zemes špagatā un ar dūri iemauc miesās brangākam pretiniekam pa riekstiem, vai Arnolda Švarcenegera iemiesotais muskuļu kalns Džons Matrikss principā funkcionē kā viena cilvēka armija un noslauka jebkuru savā ceļā, aprīkojies ar tādu arsenālu, ko apskaustu daža laba mazāka Eiropas valstiņa. Stalone, Viliss, Rasels, Gibsons, Noriss. Un kaut kur pie apvāršņa parādās arī Sīgals.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv