Viktors Valainis: Nodokļu izmaiņas un banku motivēšana kreditēt palielinās Latvijas konkurētspēju ārējos tirgos  (4)

Valsts budžets un nodokļi šobrīd ir galvenie instrumenti, kas ir valdības un Saeimas rīcībā, no kuriem ir atkarīgs, kā mums izdosies ekonomiku uzlikt uz straujākas attīstības vektora. Kā norāda eksperti, izšķirošais šajā procesā būs investīciju un eksporta apjoma palielinājums. Lai to panāktu, ir divi galvenie virzieni, kuros mums jāiet nodokļu izmaiņu kontekstā – jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs un jāpalielina finanšu pieejamība Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Saprotams, ir arī virkne citu virzienu, kur paralēli jāpieliek pūles mūsu izvirzīto mērķu sasniegšanai – ES fondu programmu finansējums, ārvalstu investīciju piesaiste, cilvēkkapitāla attīstība, birokrātijas mazināšana – taču šoreiz sīkāk runāsim par nodokļiem.

Vairāki pētījumi, tajā skaitā OECD un Eiropas Komisijas veiktie, liecina, ka Latvijā ir salīdzinoši augsts darbaspēku nodokļu slogs, jo īpaši attiecībā pret mūsu tuvākajām ES kaimiņvalstīm, un jo īpaši mazo un vidējo algu segmentā. Tas rada divas lielākās problēmas – Latvijas uzņēmumi ir nekonkurētspējīgāki attiecībā pret saviem lietuviešu un igauņu konkurentiem, bet Latvijas strādājošie "uz rokas" saņem mazākas algas. Kas tālāk, protams ietekmē darba devēju spēju piesaistīt kvalitatīvus speciālistus, palielināt produktivitāti, eksportspēju utt.

Latvijas sabiedrībai kopumā esošā situācija nozīmē augstāku nevienlīdzību un zemākus ienākumus, jo uz mazo un vidējo algu saņēmēju pleciem tiek uzlikts proporcionāli lielāks nodokļu slogs. Aprēķini rāda, ka ap 80% strādājošo Latvijā saņem bruto algu jeb algu pirms nodokļu nomaksas līdz 2000 eiro mēnesī, un tieši šajā algu segmentā mums iepretim Lietuvai un Igaunijai ir proporcionāli krietni lielāki darbaspēka nodokļi. Piemēram, pie neto jeb "uz rokas" ienākuma mēnesī 1000 eiro, Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir 41%,