Mūsdienu digitālajā pasaulē datos balstīti lēmumi kļūst arvien būtiskāki, jo tie ļauj pieņemt pamatotus un precīzus lēmumus, pamatojoties uz reāliem, objektīviem datiem. Valsts un pašvaldību iestādēm piekļuve kvalitatīviem, uzticamiem un aktuāliem datiem ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu efektīvu politiku un pakalpojumu izstrādi. Atvērtie dati šajā kontekstā spēlē nozīmīgu lomu, nodrošinot plašu piekļuvi datiem, kas var tikt izmantoti dažādos analītiskos rīkos un lēmumu pieņemšanas procesos. Šāds modelis ne tikai uzlabo valsts pārvaldes efektivitāti, bet arī palielina sabiedrības uzticību, jo lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz skaidriem un caurskatāmiem datiem.
Valstij ir plašs datu spektrs, piemēram, veselības aprūpes nozarē dati par iedzīvotāju veselības stāvokli, saslimstību un veselības aprūpes pieejamību ļauj veidot precīzākas veselības politikas un programmas. Lauksaimniecības nozarē dati par laika apstākļiem, augsnes sastāvu, ūdens resursiem un kultūraugu slimībām palīdz pieņemt informētākus un precīzākus lēmumus par lauksaimniecības procesiem. Pašvaldību datu nozīmība ir daudzšķautņaina un aptver vairākus būtiskus aspektus, kas ietekmē gan iedzīvotāju ikdienas dzīvi, gan pašvaldību darbības efektivitāti. Datu pieejamība pašvaldībās būtiski veicina caurspīdīgumu, ļaujot iedzīvotājiem viegli piekļūt informācijai par pašvaldības lēmumiem, budžetu, izdevumiem un projektiem. Pilsētplānošanā dati par transporta plūsmām un gaisa kvalitāti ļauj veidot efektīvākus risinājumus, kas uzlabo dzīves kvalitāti pilsētās. Dati par pašvaldību resursu izmantošanu palīdz labāk plānot un optimizēt izdevumus. Šādu datu atvēršana ir būtiska gan valsts, gan pašvaldību iestādēm, kā arī privātajam sektoram, kur tie var kalpot par pamatu jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai.
Citu valstu pieredze rāda, ka valsts iestādes, kas pievēršas atvērto datu iniciatīvām, gūst vairākas priekšrocības. Latvijā vēl ir daudz darba pie valsts un privātā sektora integrācijas iespēju uzlabošanas. Piemēram, Francijas platformā "data.gouv.fr" ir pieejami vairāk nekā 35 000 datu kopu, aptverot plašu jomu spektru, sākot no veselības aprūpes un transporta līdz vides aizsardzībai un sociālajai politikai. Platforma nodrošina lietotājiem piekļuvi ne tikai izejas datiem, bet arī dažādiem analītiskiem rīkiem un piemērotiem API (lietojumprogrammu saskarnēm), kas atvieglo datu izmantošanu.
Somijas platforma "Avoindata.fi" piedāvā piekļuvi vairāk nekā 10 000 datu kopām, ar īpašu uzsvaru uz ģeotelpiskajiem datiem, transporta informāciju un pilsētplānošanu. Platforma ir pazīstama ar savu lietotāju draudzīgumu un plašajām iespējām integrēt datus dažādos digitālos risinājumos, izmantojot API. Latvijā atvērto datu platforma "data.gov.lv" piedāvā piekļuvi apmēram 2 000 datu kopām. Lai gan platformā ir pieejami būtiski dati no dažādām nozarēm, to apjoms un dažādība ir ievērojami mazāka. Platforma piedāvā arī API, taču šo rīku un servisu skaits un funkcionalitāte ir ierobežotāka.
Par vienu no līderiem atvērto datu politikā tiek uzskatīta Apvienotā Karaliste. Valdības iniciatīva Open Data Institute (ODI) ir spēlējusi būtisku lomu datu pieejamības veicināšanā. 2015. gadā izveidotā platforma "data.gov.uk" nodrošina piekļuvi vairāk nekā 47 000 datu kopām no dažādām valsts institūcijām. Piemēram, Londonas Transporta datu atvēršana ļāva izstrādāt tādus populārus pakalpojumus kā "Citymapper" un citas mobilās lietotnes, kas palīdz iedzīvotājiem un tūristiem plānot savus ceļojumus pa pilsētu. Pētījumi liecina, ka šī iniciatīva ir radījusi vairāk nekā 130 miljonu mārciņu vērtu ekonomisko ieguvumu.
Citu valstu piemēri rāda, ka atvērtie dati veicina dinamisku inovāciju vidi un uzlabo valsts konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Atvērtie dati stimulē inovācijas, ļaujot jaunuzņēmējiem un tehnoloģiju uzņēmumiem izstrādāt jaunus produktus un pakalpojumus. Tas ne tikai veicina jaunu biznesu rašanos, bet arī palielina valsts ekonomisko izaugsmi. Lai gan atvērto datu sistēmu ieviešana prasa ievērojamas investīcijas, tās ilgtermiņā atmaksājas, pateicoties uzlabotajai datu kvalitātei, automatizācijas iespējām un veicinātajām inovācijām. Vienlaikus jāņem vērā arī datu drošības aspekti – atvērtie dati jāstrukturē dažādos līmeņos, lai personas dati būtu pieejami tikai autorizētām personām, un būtu jānodrošina drošas piekļuves iespējas, piemēram, caur sertifikācijas mehānismiem.
Būtisks datu avots ir pašvaldību vienotā informācijas sistēma, kas integrē vairāk nekā 40 ārējos datu avotus, un jau šobrīd ļauj identificēt dažādu reģistru datu kvalitātes izaicinājumus, kas savukārt akcentē nepieciešamību pēc vienotas datu kvalitātes uzraudzības un uzlabošanas stratēģijas. Arī šajā aspektā atvērtie dati var būtiski palīdzēt, jo tie veicina datu atkārtotu izmantošanu un kvalitātes celšanu.
Atvērtie dati veicina sabiedrības digitālo briedumu. Piekļuve valsts un pašvaldību datiem ļauj iedzīvotājiem labāk izprast sabiedriskos procesus, pieņemt informētus lēmumus un aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Sabiedrības digitālais briedums ir būtisks faktors, kas nosaka, cik efektīvi tiek izmantoti atvērtie dati un cik gatava ir sabiedrība tos izmantot. Digitālais briedums ietver iedzīvotāju spēju piekļūt digitālajiem resursiem, tos saprast un izmantot savā labā. Augsts digitālo prasmju līmenis un tehnoloģiju pieņemšana tieši veicina darba produktivitātes pieaugumu. Digitāli prasmīgi cilvēki spēj efektīvāk izmantot tehnoloģijas, automatizēt rutīnas uzdevumus un pielāgoties jaunām darba metodēm, kas rezultējas ātrākā un efektīvākā darba veikšanā.
Tuvākajos gados prasības pēc digitālajām prasmēm ievērojami mainīsies, galvenokārt pateicoties mākslīgā intelekta (AI) straujajai attīstībai un tā integrācijai ikdienas dzīvē un darba vietā. Klasiskās digitālās prasmes, piemēram, darbs ar datoru, internetu un pamata programmatūru, kļūs par normu, un uzsvars pāries uz dziļāku tehnoloģiju izpratni. Būs nepieciešamas prasmes darbā ar mākoņpakalpojumiem, datu analīzi un AI balstītiem rīkiem, piemēram, virtuālajiem asistentiem un automatizētām sistēmām. Lai sekmētu AI integrāciju, visā ES tiek plānots uzlabot digitālās prasmes visos sabiedrības līmeņos. Tas ietver apmācību programmas un iniciatīvas, kas palīdzēs iedzīvotājiem un uzņēmumiem efektīvāk izmantot AI tehnoloģijas. Šīs izmaiņas varētu novest pie būtiskām pārmaiņām darba tirgū un ikdienas dzīvē, ļaujot cilvēkiem labāk pielāgoties jaunajām tehnoloģijām un izmantot to sniegtās iespējas. Paredzams, ka tuvākajos gados AI un digitālo prasmju attīstība veicinās jaunas inovācijas un uzlabos dzīves kvalitāti visā Eiropā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!