Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Neierasti strauji pieaugot patēriņa cenām aizvadītajos trīs gados, būtiski pieauga šim tematam veltīts mediju rakstu un ekspertu komentāru skaits, inflācijai bez pārspīlējuma kļūstot par vienu no svarīgākajiem ekonomikas rādītājiem. Taču reti kurš temats ekonomikā ietver vairāk mītu un puspatiesību nekā inflācija un cenas. Nupat beidzoties trešajai augstās inflācijas epizodei kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, manuprāt, ir īstais laiks šos mītus un puspatiesības atspēkot.
Mīts Nr. 1. Latvijā ir ļoti augstas cenas, pat augstākas nekā Zviedrijā
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
