Militāro konfliktu un represīvu nedemokrātisku valstu politikas rezultātā patvēruma meklētāju skaits Latvijā pieaug. Nav beidzies arī hibrīdkarš uz valsts austrumu robežas, kam pievērsta īpaša sabiedrības uzmanība. Būtisks darbs notiek arī iekšzemē, tajā skaitā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (turpmāk – Pārvalde) strādājot ar tām personām, kas lūgušas Latvijas valstij tiesisko aizsardzību, proti, patvērumu.
Dati par personām, kas lūdz patvērumu Latvijā, liecina, ka šis skaitlis nevis vienkārši aug, bet pat daudzkāršojas. 2023. gadā patvērumu Latvijā lūdza 1624 personas – tas ir gandrīz trīsreiz vairāk nekā 2022. gadā un 11 reižu vairāk nekā 2020. gadā.
Šogad patvērumu pieprasījušas jau 562 personas.
Galvenās patvēruma meklētāju valstis ir Sīrija, Afganistāna, Irāna, Indija un Irāka. Kopskaitā 2022. gadā patvērumu lūdza 26 dažādu valstu pilsoņi, 2023. gadā – 51, 2024. gadā līdz augusta beigām – 36.
Lai nodrošinātu efektīvu patvēruma procedūras norisi, piemēram, interviju veikšanu ar patvēruma meklētājiem, un pieņemtu lēmumus atbilstoši Patvēruma likumā noteiktajiem kritērijiem, ir jāveic rūpīga situācijas izpēte attiecīgajā valstī pat gadījumā, kad pirmšķietami patvēruma meklētāja pieteikums liekas nepamatots. Situācijas izpēte dažādās valstīs mēdz prasīt daudz vairāk laika, ja iepriekš konkrētās valsts problemātika Pārvaldei nav bijusi zināma.
Pieaugošā tendence rada būtiskus izaicinājumus un milzīgu administratīvo slogu Pārvaldei, kura īsteno un vada patvēruma procedūru, kā arī nodrošina patvēruma meklētāju izmitināšanu patvēruma procedūras laikā vai nu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos, vai patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Liepnā.
Papildus tam jāpiemin arī patvēruma meklētāju otrreizējā kustība. Personas, nesagaidot lēmumu, mēdz patvaļīgi pamest Pārvaldes patvēruma meklētāju izmitināšanas centrus un doties uz kādu citu valsti. Bieži šādas personas tiek atsūtītas atpakaļ, līdz ar to tiek atjaunota patvēruma pieteikuma izskatīšanas procedūra.
Lai izvērtētu, vai personai piešķirams bēgļa (persona pamatoti baidās no vajāšanas savā izcelsmes valstī saistībā ar rasi, reliģiju, tautību, politiskajiem uzskatiem vai piederību pie noteiktas sociālās grupas) vai alternatīvais statuss (personai izcelsmes valstī draud smags kaitējums, piemēram, nāves soda piespriešana vai izpilde, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša attieksme, necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana, smagi un individuāli draudi dzīvībai vai veselībai plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku vai iekšēju bruņotu konfliktu gadījumā), tiek veiktas intervijas, nopietns pārbaudes darbs, arī drošības pārbaude.
Aptuveni 20% personu tiek piešķirts kāds no statusiem, taču ļoti bieži patvēruma pieprasīšanas pieteikumi ir nepamatoti. Atteikumu gadījumos personas, lai netiktu izraidītas no Latvijas, lielākoties izmanto juridisku palīdzību, pārsūdz Pārvaldes lēmumu tiesā (šogad jau 223 pieteikumi tiesai) un pēc negatīva tiesas sprieduma iesniedz atkārtotu lūgumu piešķirt patvērumu (šogad 98 šādi pieteikumi).
Tādējādi šīs personas mēģina paildzināt savu uzturēšanos Latvijā, dažos gadījumos arī ar mērķi šeit strādāt. Šādu personu legalizācija būtu pilnīgi nepieņemama, sevišķi ņemot vērā nelegālās migrācijas ceļu, kādā viņi caur Baltkrieviju nonākuši Latvijā.
Pārsvarā personas, kurām tiek piešķirts kāds no statusiem, to izmanto, lai dotos uz kādu citu Eiropas valsti. Lielākajai daļai patvēruma meklētāju Latvija joprojām nav mērķa valsts, toties Latvija ir mērķa valsts hibrīdkara organizētājiem.
Vienmēr jāatceras, ka secinājumus var izdarīt, tikai izpētot visus apstākļus, tādēļ Pārvalde visā Patvēruma procesā ievēro un līdzsvaro starptautiskās un Latvijas likumu normas ar atbildību pret Latvijas iedzīvotājiem.
Cilvēka cieņa, dzīvība un sabiedrības drošība – tā ir liela atbildība, kas uzliek pienākumus visām iesaistītajām pusēm. Jāatceras, ka ir cilvēki, kuri patiešām savās mītnes zemēs tiek vajāti un viņiem vajadzīga palīdzība – patvērums. Vienlaikus patvēruma meklētājam ir pienākums vienmēr sniegt patiesu informāciju par patvēruma pieprasīšanas iemesliem un apstākļiem.
Patvērums – tā ir cilvēcība, atsaucība, atbildība
Patvēruma procedūras nodrošināšana ir valsts pienākums un arī atbildība. Atbildība, atsaucība un cieņa pret Latvijas valsti, tās iedzīvotājiem un likumiem no patvēruma meklētāju puses atvieglo patvēruma procedūru visiem iesaistītajiem.
Lai uzsvērtu vērtības, kas ir pamatā sekmīgai patvēruma procedūrai, Pārvalde īstenojusi komunikācijas kampaņu "Cilvēcība. Atsaucība. Atbildība". Kampaņas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par patvēruma procedūru Latvijā, kā arī izglītot patvēruma meklētājus par pienākumiem un tiesībām patvēruma procedūras laikā Latvijā.
Kampaņas materiālus un plašāku informāciju par kampaņas mērķiem un nozīmi sk. vietnē.
* Kampaņa "Cilvēcība. Atsaucība. Atbildība" ir izveidota un tiek finansēta Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.–2027. gada programmas projekta Nr. PMLP/PMIF/2023/2 "Atbalsta pasākumi personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, uzņemšanai un izmitināšanai Latvijā (1. posms)" ietvaros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!