Apritējuši jau divarpus gadi kopš Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā – un gandrīz tikpat ilgs laiks kopš vēsturiski vērienīgāko rietumvalstu sankciju ieviešanas pret Krievijas biznesu un Krievijas pilsoņiem.
Jau pirms kara es daudz rakstīju par to, ka sankcijas pret privāto biznesu ir kaitīgas, jo uzņēmēji vienmēr bijuši Krievijas sabiedrības prorietumnieciskākā daļa: pirmajos iebrukuma mēnešos es skaidroju, ka daudz svarīgāk par Krievijas privāto īpašumu konfiskāciju ir izveidot tribunālu Kremļa kara noziegumiem; vēlāk es detalizēti izklāstīju, kādēļ naftas cenu ierobežošana nesatricinās Krievijas budžeta ieņēmumus.
Tagad ir skaidrs, ka sankcijas nav pārāk ierobežojušas Krievijai iespējas turpināt karu: turīgo Krievijas iedzīvotāju bloķētajiem aktīviem 58 miljardu ASV dolāru apmērā Ukraina saņēmusi veselus 5,4 miljonus (jeb vienu procenta simtdaļu); klusā Latvija nemanāmi kļuvusi par lielāko vīna eksportētāju Krievijā; uzņēmumi no valstīm, kuru finanšu ministri runā par sankciju pasākumiem, saglabā savu biznesu Krievijā, audzējot peļņu par simtiem procentu gadā. Savukārt es neticu, ka jebkādi ekonomiski argumenti spētu pārliecināt Rietumu valstu valdības, ka viņu izvēlētā politika bijusi kļūdaina.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
