Rihards Ginters: Kā 20 gadu laikā mainījies latviešu dzīvesstils?  (1)

Šīs un citas pārmaiņas atspoguļo "Brand Capital" pētījuma dati, kas sniedz ieskatu vidējā latvieša ikdienas paradumu pārmaiņās no 2004. līdz pat 2024. gadam.

Pētījums sniedz unikālu ieskatu sabiedrības attīstībā un vērtību maiņā pēdējo divu desmitgažu laikā. Šāda ilgtermiņa perspektīva ir būtiska, jo tā palīdz zīmoliem izprast, kā mainās cilvēku prioritātes un dzīvesveids, kā arī atklāj jaunas tendences, kas var ietekmēt nākotnes tirgu un patērētāju uzvedību. Sekojot šīm izmaiņām, tirgus dalībniekiem ir iespēja labāk pielāgot un attīstīt savas mārketinga stratēģijas tā, lai tās atbilstu mūsdienu patērētāju vajadzībām un vēlmēm.

Salīdzinot datus, ievērojami pieaugusi mūsu vēlme ceļot – ja 2004. gadā tikai 24,9% iedzīvotāju atzina, ka ceļo uz citām valstīm, tad šobrīd (2024. gadā) šis skaitlis ir pieaudzis līdz 64,7% sabiedrības. Turklāt jāatzīmē, ka šobrīd respondenti norāda, ka daudz biežāk ceļo atpūtas nolūkos, nevis tikai darba vajadzībām, kā tas bija iepriekš. Vienlaikus aptaujātie norādījuši, ka mūsdienās ir vairāk brīvā laika, kas ļauj pilnvērtīgāk pievērsties gan sev, gan saviem tuvajiem, biežāk apmeklējot, piemēram, kino, muzejus vai koncertus.

Kontekstā ar brīvā laika nodarbēm respondentu atbildes ļauj secināt, ka pieaug arī sabiedrības iesaistīšanās sportiskās aktivitātēs. Proti, ja 2004. gadā vien 22,8% aptaujāto norādīja, ka apmeklē sporta klubus vai baseinus, tad 2024. gadā šis skaitlis ir teju dubultojies, sasniedzot 41,5%. Tas liecina par pieaugošu apziņu par veselīga dzīvesveida nozīmi un vēlmi uzturēt sevi labā fiziskā formā.

Ikgadējie pētījumi norāda uz ievērojamu tehnoloģiju lomas pieaugumu mūsu ikdienā. Ja 2004. gadā teju 40% iedzīvotāju atzina, ka viņiem nav skaidrības, kas ir internets un kā tas var palīdzēt, tad 2024. gadā jau 40% respondentu ir izmantojuši intenetā pieejamos mākslīgā intelekta rīkus, piemēram, ChatGPT, Midjourney vai DALL·E.

Papildus tam, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, jeb teju 90%, veic savus ikdienas pirkumus internetā, kas norāda uz tehnoloģiju un interneta neatņemamo lomu mūsdienu sabiedrības ikdienā un izdzīvošanas nosacījumos.

Turklāt sabiedrības uzticība digitālajiem risinājumiem kopumā ir būtiski pieaugusi. Kamēr 2004. gadā 68,5% respondentu uzskatīja internetbankas par pārāk riskantām, 2024. gadā 76,2% aptaujāto piekrīt, ka biometriskā autentifikācija padara autentifikācijas procesu drošāku un vienkāršāku. Šis uzticības pieaugums vēl vairāk apstiprina, ka tehnoloģijas un internets ir kļuvuši par neatņemamu mūsu sabiedrības dzīves sastāvdaļu, nodrošinot ne tikai ērtību, bet arī drošību ikdienas darījumos.

Pētījuma rezultāti liecina arī par pieaugošu plānošanas nozīmīgumu mūsu ikdienā. Kamēr 2004. gadā tikai 43% iedzīvotāju pirms iepirkšanās sastādīja sarakstu, 2024. gadā šis skaitlis ir pieaudzis līdz 62%. Tāpat arvien vairāk cilvēku uzkrāj finanšu līdzekļus nākotnes drošībai. 2024. gadā 48% respondentu atzina, ka viņiem ir uzkrāts finanšu drošības spilvens. Salīdzinājumam, 2004. gadā 74% atzina, ka viņiem nepadodas taupīt naudu.

Pagājušajā nedēļā, balstoties uz "Brand Capital" šī gada pētījuma datiem, tika izziņoti Latvijas zīmolu topa 2024. gada finālisti. Par vietām kādā no septiņām kategorijām šogad Latvijā sacentās kopumā 363 zīmoli, bet finālā ierindojās 35. Savukārt visas Baltijas 2024. gada laureāti tiks noskaidroti jau 20. septembrī, Baltijā jaudīgākā mārketinga nozares pasākuma – "Baltic Brand Forum" – laikā.

"Brand Capital" patlaban ir Baltijā plašākais zīmolu un dzīvesstila pētījums. Tā pirmsākumi meklējami 2004.gadā Latvijas Zīmolu topa izveidē, bet kopš 2013.gada pētījums tiek veikts arī Lietuvā un Igaunijā. Nodrošinot datu reprezentitāti, pētījumu veic Norstat, kas ir viens no lielākajiem un vadošajiem tirgus izpētes datu vācējiem Eiropā.

2024. gadā "Brand Capital" pētījumā apkopoti dati par aptuveni 600 zīmoliem, aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotāju, kuri atbildēja uz teju 300 jautājumiem par dzīvesstilu un attieksmi pret zīmoliem.