Šis raksts ir tapis kā reakcija uz Vladislava Inozemceva publikāciju "Būt "ietekmīgam uzņēmējam" karojošā valstī nav noziegums. Individuālo sankciju ēnas puse".
Krievijas ekonomists Vladislavs Inozemcevs savā rakstā par Rietumu sankciju problemātiku kritizē to īstenošanas praksi, kurā, viņaprāt, tiekot ignorēti tiesību principi. Domāju, ka juristi varēs labāk argumentēt "par" un "pret" Inozemceva paustajam no tiesību perspektīvas. Savā rakstā plānoju pieskarties individuālo sankciju jautājumam no morāles un nacionālās drošības perspektīvas. Inozemcevs min tik daudz argumentu, ka vienā rakstā nav iespējams "atsist atpakaļ visas bumbiņas", tāpēc akcentēšu tikai dažus aspektus.
Es jau neko, uz mana vārda vienkārši noformēja miljoniem vērtus īpašumus…
Viens no jautājumiem, ko aktualizē Vladislavs Inozemcevs, ir sankciju attiecināšana uz Krievijas varai pietuvināto uzņēmēju tuviniekiem. Viņš raksta: "Jautājumus rada prakse ieviest sankcijas pret lielo Krievijas uzņēmēju radiniekiem – visbiežāk tādēļ, ka viņi ir savu radinieku biznesa patiesā labuma guvēji vai pasīvi aktīvu daļu pārvaldītāji, vai... bijušie viņu uzņēmumu labuma guvēji." Inozemcevs te iegriež pats sev, jo skaidri atklāj, ka sankcionēto uzņēmēju radinieki ir aktīvi iesaistīti sava tuvinieka darījumos kā patiesā labuma guvēji vai pārvaldītāji... Un, pat ja viņu klātbūtne atsevišķos gadījumos būtu "formāla", tā ir palīdzējusi personai, kas ir "Putina sistēmas" daļa.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
