Vēl labu laiku pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā profesionālajās aprindās tika plaši diskutēts par civilo mobilo sakaru izmantošanu kaujas operāciju zonās un ar to saistītajiem riskiem. Tolaik šķita, ka visi ir vienojušies – civilajiem gadžetiem ar pieslēgumu tīmeklim nav vietas kaujas laikā, ņemot vērā gan lietotāju drošības, gan pretizlūkošanas apsvērumus. Pilnīgi gribējās teikt, ka "lieta ir slēgta" uz visiem laikiem. Tomēr, kā atklājies pēc izbīļa, ko izraisīja "Telegram" platformas dibinātāja īslaicīga aizturēšana Francijā, lietu var vērt vaļā un sākt no jauna diskusiju par to, "vai mobilajām ierīcēm un civilajam tirgum paredzētai ziņojumapmaiņas programmatūrai ir vieta ierakumos un štābos". Un atbilde šoreiz nebūs tik viennozīmīga.
Apzināti izvairīšos šajā kontekstā piesaukt tikai Krievijas armiju, kas līdz šim uz nebēdu lietoja "Telegram" un līdzīgas sociālo tīklu platformas, lai vadītu karaspēka operācijas taktiskajā un mazākā mērā operatīvajā līmenī, turpina un turpinās to darīt. Ir ticamas ziņas, ka tieši to pašu dara arī Ukrainas armija, un ar lielu varbūtību salīdzināmā situācijā (masu mobilizācija, konvencionālais karš) to darītu arī Eiropas armijas, un mūsu NBS nebūtu izņēmums. Kāpēc tā? Tam ir vairāki objektīvi iemesli.
Pirmkārt, tā ir informatīvā kara nepieciešamība. Vairums informācijas, ar kuru šodien strādā atklāto avotu analītiķi, nāk no sociālajiem tīkliem, kur to injicē daži tiešām neatkarīgie pirmavoti, bet pamatā tās ir attiecīgo valstu specdienestu iespēlētas ziņas, kas kalpo vajadzīgā informatīvā fona radīšanai gan savas valsts iekšienē, gan ārpus tās. Atsevišķa niša te ir vienību tiešajai civilmilitārajai komunikācijai, kas palīdz vākt ziedojumus un atskaitīties ziedotājiem par finanšu izlietojumu. Bez atpakaļejošas saiknes, ar plikiem aicinājumiem ziedot mūsdienās grūti iegūt tik nepieciešamo sabiedrības atbalstu, kas veido būtisku daļu no vienībai pieejamiem kara resursiem. Tādēļ sociālie tīkli kā vēlamās informācijas un pielāgotās dezinformācijas izplatīšanas rīks tiks izmantoti arī turpmāk. Vienpusēja atteikšanās no šī komunikācijas kanāla vai tā ierobežošana samazinās informatīvā kara vešanas iespējas, bet tas XXI gadsimtā būtu pielīdzināms stratēģiskam zaudējumam kaujas laukā. Kā teica viens ukraiņu militārais analītiķis: "XIX gs. uzvarai kaujā pietika faktiski sašaut pretinieka lielgabalu bateriju, XX gs. svarīgi bija iznīcināt bateriju un visiem par to paziņot, bet XXI gs. nav svarīgi, vai lielgabali patiešām ir iznīcināti, svarīgi ir izziņot uzvaru."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!