Dace Šķēle: Alus darīšana kļūst aizvien automatizētāka – kā mainās aldaru loma?

Lai gan pamata procesi alus darīšanā saglabājušies nemainīgi, būtiski audzis automatizācijas līmenis, un šobrīd ir daudz plašākas iespējas kontrolēt procesus. Arī alus darīšanā, kā jau daudzās jomās, ienācis mākslīgais intelekts, piemēram, to izmanto gan alus testēšanā, atvieglojot cilvēku darbu. Ar mākslīgā intelekta palīdzību var arī iegūt brūvēšanas receptes, taču ir nepieciešamas cilvēka prasmes un zināšanas, lai atkārtoto paraugu sabrūvētu tādā pašā kvalitātē. Ja nebūs cilvēku, kuri prot un vēlas strādāt ar šīm tehnoloģijām, tad no tām nebūs lielas jēgas. Aldaris ar atbilstošām prasmēm un zināšanām ir bijis svarīgs elements gan pirms simts gadiem, gan mūsdienās.

Paradoksāli, bet, pieaugot automatizācijai, vienlaikus pieaug arī cilvēka loma ražošanas procesā, jo nepieciešams aizvien jaunas tehnoloģiskās zināšanas. Cilvēka faktors ir svarīgs tieši procesu kontroles jomā. Aldarim ir jāpārzina viss process no A līdz Z, jāprot atpazīt kvalitatīvas izejvielas, jāzina to saistība, kā arī dažādu tehnoloģisko parametru ietekme uz gala produktu. Vienlaikus, analizējot tendences pasaulē, varam prognozēt, ka arī Latvijā alus darīšana nākotnē kļūs vēl automatizētāka, to ietekmē arī resursu pieejamības, tostarp, darbaspēka jautājums, kā arī virzība uz aizvien ilgtspējīgāku ražošanas procesu.

Alus darīšanā gala rezultātu bieži vien nosaka tieši nianses, tāpēc ir ļoti svarīgi ne tikai nepārtraukti atjaunot zināšanas un pilnveidot prasmes darbā ar dažādām iekārtām, bet arī uzturēt tās darba kārtībā. Vienlīdz būtiska loma ir arī izejvielu kvalitātei. Nav noslēpums, ka saražoto alus apjomu ziņā Latvija nevar