Kāpēc: Evita Puriņa, Zaiga Pūce, Agnese Lāce, Anda Rožukalne, Andis Kudors, Nauris Puntulis
Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

Krievijas "miermīlīgais drons", ielidojot Latvijas teritorijā "bez ļauniem nolūkiem", te nolidoja 100 km un lika apšaubīt tos "algoritmus", par kuriem mums tik cītīgi stāstīja politiķi un aizsardzības resora pārstāvji. Pirmkārt, tas nepavisam nav normāli, ka kara laikā agresorvalsts drons, kas aprīkots ar sprāgstvielām, netraucēti un salīdzinoši ilgi uzturas mūsu gaisa telpā. Otrkārt, ja rīcības algoritmi kaut ko tādu pieļauj, tad tie ar steigu jāmaina. Ja tas jādara NATO līmenī, lai sabiedroto aviācija reaģētu ne tikai uz Krievijas militārajām lidmašīnām, bet arī droniem, tad tas ar steigu jārisina visas alianses ietvaros.

Vispirms ideja

Valsts robežu pamatā ir praktiskas un filozofiskas idejas. Praktiskā puse ir saistīta ar nacionālo drošību, kas nosaka nepieciešamību valdībai kontrolēt savas valsts teritoriju, pasargājot no ārēja iebrukuma. Tas nozīmē ne tikai militāru iebrukumu, bet arī spēju ievākt nodokļus un neļaut svešajiem darīt to pašu. Tātad runa ir par valsts vienotas saimniekošanas kārtības uzturēšanu, tādējādi izvairoties no haosa un uzturot visiem vienādus noteikumus. Trešā robežu nozīme ir politiska: mēs vēlamies pasargāt mūsu lēmumu pieņemšanas sistēmu no ārējas iejaukšanās. Un ir vēl ceturtā dimensija – robežas palīdz uzturēt vienotu kultūru, identitāti un vērtības, kas mums ļauj psiholoģiski justies savā zemē kaut cik komfortabli.

Mūsu senais vārds "sirošana" atgādina par gadsimtiem ilgu tradīciju – aplaupīt kaimiņus. Nevaram apgalvot, ka latgaļi vienmēr dzīvojuši mierā ar krivičiem un estiem jeb igauņiem. Senatnē par ienaidnieka tuvošanos ziņoja ar ugunskuru iedegšanu noteiktās vietās, radot pirmo "telegrāfu", kas ļāva salīdzinoši ātri mobilizēt kara draudzi un veikt aizsardzības pasākumus. Cilvēcei izejot no cilšu un vēlāk feodāļu kārtības un ieejot "starpnāciju" (international) attiecībās, robežas ieguva vēl lielāku nozīmi, jo stiprināja arī pilsonības institūtu, kas ar laiku aizveda līdz ieceļošanas vīzu sistēmai. Tad 20. gadsimtā, paātrinoties globalizācijai un uzjundot utopiskām idejām, attīstījās doma, ka robežas ir liekas, jo, redz, kavē darbaspēka,

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT