Sandis Šrāders: ASV vēlēšanas 2024 – Krisa Mērfija ārpolitikas vīzija  (2)

Pēdējo 70 gadu laikā globālie tirgi ir kļuvuši atvērti, pateicoties starptautiskajiem noteikumiem, no kuriem lielā mērā guvuši labumu ASV un Eiropas uzņēmumi. Šie atvērtie tirgi un pasaules kārtība ir arī ļāvusi izaugt ĶTR par lielvaru, kas resursu un starptautiskās ietekmes ziņā jau ir līdzīgs pretinieks ASV. To Kriss Mērfijs uzskata par vienu no lielākajām ASV ārpolitikas kļūdām. Lai turpinātu šo izaugsmi un nodrošinātu stabilitāti, ir būtiski saglabāt tirgus atvērtus un noteikumus vienādus visām valstīm, jo protekcionisms un tirdzniecības kari var izraisīt nopietnus traucējumus.

Neraugoties uz to, ĶTR un tās sabiedrotie nodarbojas ar tirdzniecības normu ignorēšanu un izgudrojumu un zināšanu piesavināšanos, lai sasniegtu autoritāro režīmu mērķi dominēt pār citām valstīm. Piemēram, kā uzsvēra Kriss Mērfijs, viens no svarīgākajiem ĶTR uzdevumiem ir pilnīga kontrole pār Taivānu, Irānas (un tās sabiedroto) mērķis ir Izraēlas iznīcība, bet Krievijas mērķis ir sākotnēji iekarot Ukrainu. Pēc tam, ar pilnīgu kontroli arī pār Ukrainas armiju, arī pārējo Eiropu. Ir skaidrs, ka draudu skaits un apmērs ASV un tās NATO sabiedrotajiem pieaug, bet vēlēšanās izturēties nopietni pret aizsardzību – īpaši Rietumeiropas valstu vidū – nav.

Lai uzturētu demokrātisku pasaules kārtību, nepieciešami militārie resursi, lai ierobežotu Ķīnas un tās autoritāro sabiedroto, piemēram, Krievijas, centienus izveidot jaunas ietekmes zonas, pakļaujot politiski vai militāri citas valstis (piemēram, Gruziju un Ukrainu). ASV resursu nepietiek visiem drošības izaicinājumiem vienlaikus, jo jau šobrīd ir nepieciešams sabalansēt militāros izdevumus ar valsts iekšējiem izaicinājumiem, piemēram, pieaugošajām izglītības sistēmas izmaksām un ģimeņu aizsardzībai, pieaugot dzīves dārdzībai.

ASV jau samazināja savu klātbūtni Tuvajos Austrumos (Afganistānā un Irākā), lai pievērstos Ukrainas, Izraēlas un Taivānas militārajam atbalstam. Demokrātu valsts sekretāra kandidāts uzsver, ka ASV aizsardzības sistēma, kas balstījusies uz peļņu orientētām piegāžu ķēdēm un uzņēmumiem, nav gatava lielāka mēroga konfliktiem nākotnē. Potenciālie konflikti Taivānā vai Baltijas valstīs, ko varētu izraisīt Krievijas vai Ķīnas paplašināta agresija, ir nopietna problēma, ar kuru ASV vienas nebūs spējīgas tikt galā. Ukrainas apgāde ar militāro atbalstu jau tagad ir atklājusi ASV militārās industrijas ierobežojumus.

Ja 2024. gada vēlēšanās uzvarēs Kamala Harisa, viņas ārpolitikas prioritātes būs Ķīnas ierobežošana, atbalsts Ukrainai un miera process Tuvajos Austrumos, kas varētu veicināt Izraēlas un arābu valstu līdzāspastāvēšanu. ASV turpina atbalstīt Ukrainu tās karā pret Krieviju, bet agrākās ārpolitikas kļūdas – Sīrijā, Irākā un Afganistānā – rada jautājumus par ASV ārpolitikas nākotni. Lai gan daudzi amerikāņi ir skeptiski pret ilgstošiem konfliktiem (ASV iekšējā diskursā šis nogurums ir zināms kā "Vjetnamas sindroms"), Ukrainas karu ASV ārpolitikas kopiena uzskata par atšķirīgu, jo tam ir plašāka ģeopolitiskā nozīme.

Arī Eiropai pret Ukrainas centieniem aizsargāt sevi pret Kremļa agresiju un teritoriju atgūšanu būtu jāizturas tikpat vērīgi kā ASV. Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzmanīgi seko ASV vēlēšanām, jo Donalda Trampa uzvara varētu radīt labvēlīgāku situāciju Krievijai attiecībā uz Ukrainu. Ja Tramps uzvarēs, uzsver Kriss Mērfijs, tas varētu nozīmēt mazāku atbalstu Ukrainai un potenciālu šīs valsts nonākšanu Krievijas ietekmē. Arī Trampa prezidentūras otrā termiņa beigās NATO varētu būt novājināta vai izzudusi alianse, ja ASV Trampa administrācija turpinātu apšaubīt transatlantisko drošības sadarbību, kas ir atkarīga no Eiropas lielāko valstu nopietnas attieksmes pret Eiropas militāro drošību un atbalstu Ukrainai.

Šobrīd ASV Kongresā gan republikāņi, gan demokrāti atbalsta Ukrainu, bet daži republikāņu līderi piekopj naivu ārpolitiku, kas var radīt iespaidu Ķīnai, Krievijai un Irānai, ka Taivāna, Ukraina un Izraēla ir neaizsargātas. Kriss Mērfijs uzsver, ka arī Taivānai ir jādomā par savu militāro izdevumu palielināšanu, lai atvairītu Ķīnas draudus. Eiropai beidzot nopietni jāpievēršas Ukrainas aizsardzībai, vairāk dodot militāro atbalstu, mazāk atrunas, kā pielietot Rietumu ieročus. ASV un Eiropa ir būtiskas varas, kas var atgriezt stabilitāti un mieru Tuvajos Austrumos. Neveiksmes jebkurā no šiem reģioniem var novest pie lielākiem kariem.

ASV 2024. gada vēlēšanām seko gan to sabiedrotie, gan ienaidnieki. Ņemot vērā, ka demokrātijas ir atvērtas un autoritārās valstis var ietekmēt šādus procesus, ĶTR, Krievija un Irāna dara visu, lai veicinātu sev vēlamas administrācijas ievēlēšanu ASV vadībā. Trampa otrajā administrācijā, uzsver Kriss Mērfijs, varētu nebūt tādu ekspertu kā Rekss Tillersons, Maiks Pompeo vai bijušais ASV ģenerālis Makmasters. Viņa administrācija varētu sastāvēt no tādām personām, kas atbalstītu ASV izolāciju un pasīvu ārpolitiku, jo šajās vēlēšanās ASV starptautiskie izaicinājumi nav vēlētāju prioritāšu augšgalā.

Tādēļ Krievijas un citu valstu pastiprinātās dezinformācijas kampaņas ASV rada risku demokrātiskajām institūcijām un sadarbībai arī ar galvenajiem partneriem Eiropā. Sociālie mediji, piemēram, "TikTok", ir kļuvuši par līdzekļiem, lai ietekmētu ASV vēlēšanas. Arī biznesa un viedokļu līderiem ASV, piemēram, Īlonam Maskam, kura "Teslas" ražotne atrodas ĶTR, ir viedoklis par Taivānas nākotni ĶTR pakļautībā. Lai arī šādu biznesa līderu ietekme uz vēlēšanām ir milzīga, ekonomiskās intereses nedrīkst gūt pārsvaru pār drošību, citādi mūsu nākotne ir autokrātu, apspiestības un – labākajā gadījumā no sliktajiem – mākslīgā intelekta rokās.

Privātā sektora pārstāvjiem un ASV galvenajiem sabiedrotajiem Eiropā ir nopietni jāgatavojas vēlēšanu rezultātiem, kur gan Donaldam Trampam, gan Kamalai Harisai priekšvēlēšanu reitingi sola vienādas iespējas uzvarēt vēlēšanās, kur uz spēles likts ļoti daudz. Ja Harisas nominācija ASV izraisīja pozitīvu eiforiju un reitingu pieaugumu demokrātu kandidātam uz prezidenta amatu, tad pašlaik atbalsts ir izlīdzinājies. ASV vēlētāji, partneri un ienaidnieki rūpīgi sekos priekšvēlēšanu debatēm un Trampa un Harisas piedāvājumam, kur ASV ārpolitikai un sadarbībai ar partneriem, piemēram, Baltijas valstīm un Ukrainu, būs neliela nozīme.

*Kā viss saturs, kurš tiek publicēts Viedokļrakstu sadaļā, šis ir raksta autora viedoklis.