Nesen viens no Latvijas medijiem atspoguļoja kādas sievietes sašutumu par to, ka Rīgas Centrālajā bibliotēkā jaunumu sadaļā grāmatu krievu valodā ir vairāk nekā latviešu. [1] Pikantais šajā epizodē ir tas, ka bibliotēka ir Rīgas domes (RD) saimniecība, savukārt valdošā koalīcija RD ir tikusi līdz lēmumam, ka galvaspilsētā krievu valoda nebūs arī afišās un cita veida reklāmā publiskās vietās. [2] Nepatīkami pārsteigtajai dāmai varētu papildus ieteikt ieskatīties Latvijas lielāko grāmatnīcu tīmekļvietnēs, lai pastiprinātu aizdomas, ka mēs dzīvojam dažādās realitātēs. Vienā ir retorika un lēmumi par krievu valodas lietojuma sašaurināšanu publiskajā vidē, otrā – viss turpinās kā agrāk. Proti, ja bibliotēkas gadījumā RD skaidro, ka grāmatas krievu valodā esot saņemtas kā dāvinājumi, tad latviskuma kopējas un gara tempļi mūsu lielo grāmatnīcu formā diez vai tā var apgalvot.
Pirmais. Ja mēs vēlamies pilnvērtīgus argumentus, mums pretējā puse ir jāpazīst. Piemēram, ilgā un ugunīgā diskusija par Aleksandram Puškinam veltītu "piemiņas objektu" demontāžu Rīgā [3], iespējams, būtu beigusies ātrāk, ja mūsu viedokļu izteicēji tīmeklī lasītu Krievijā iznākošo filoloģijas jautājumiem veltīto "Novoje ļiteraturnoje obozreņije" ("Jaunais literatūras apskats").
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
