Marika Senkāne: Vēlēšanu process jāpilnveido sabiedrības un tiesiskuma interesēs

Valsts demokrātiskās attīstības laikā ir mainījušies ne vien aktīvo politiķu vārdi un partiju nosaukumi, bet arī pats vēlēšanu process: tas, kur katrs no mums var doties balsot –deklarētajai dzīvesvietai piesaistītā vēlēšanu iecirknī vai jebkurā iecirknī valsts teritorijā, vēlēšanu procesā ir ienākušas viedierīces un IT risinājumi.

Tomēr izmaiņas faktiski nav skārušas vēlēšanu zīmes jeb biļetenus. Jānorāda, ka Eiropas Savienībā esam unikāli ar likuma dotajām iespējām balsot par konkrētām personām, proti, ievilkt plusa zīmi vēlēšanu zīmes rombiņā iepretim atbalstāmā kandidāta vārdam vai arī izsvītrot sev netīkama kandidāta vārdu. Tieši ar šo procedūru saistītie jautājumi pirms katrām vēlēšanām lielai sabiedrības daļai ir jāskaidro no jauna, un, par spīti tam, tie ne vien rada sarežģījumus balsu skaitīšanā, bet arī ir bijuši par iemeslu publiskiem skandāliem.

Reālā dzīve rāda, ka tā vietā, lai sev netīkamā kandidāta vārdu vēlēšanu zīmē izsvītrotu, nereti rombiņā iepretim attiecīgā kandidāta uzvārdam tiek ievilkta mīnusa zīme, tāpat ir gadījumi, kad mulsinošu iespaidu par personas svītrojumu vēlēšanu zīmē rada tās locījuma līnijas utt.

Respektīvi, vēlēšanu iecirkņa darbinieki arvien ir viena un tā paša izaicinājuma priekšā – kādu kolektīvu lēmumu (komisijai balsojot) pieņemt, interpretējot vēlēšanu zīmi aizpildījušās personas izteikto gribu. Jāņem vērā, ka nepareizi aizpildīta vēlēšanu zīme tiek atzīta par nederīgu, un vēlētāja griba netiek pausta vispār. Šāda situācija ne vien sarežģī darbu vēlēšanu komisiju darbiniekiem, bet arī rada telpu neveselīgām spekulācijām par vēlēšanu rezultātiem, katrā ziņā neveicinot sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu sistēmai kā tādai.

Diemžēl pieminētie apstākļi saistībā ar līdzšinējās vēlēšanu zīmes formu liedz arī izmantot automātisko balsu skaitīšanas procesu, kas maksimāli izslēgtu cilvēcisko faktoru vēlēšanu zīmes "tulkošanā" vai, citiem vārdiem, vēlētāja gribas interpretācijā. Situācija prasa risinājumu, kas, no vienas puses, vienkāršotu gribas izteikšanu vēlētājam, bet, no otras, ļautu valstij (vēlēšanu komisijām) iespējami precīzi šo gribu fiksēt, iespēju robežās minimizējot tās deformācijas iespējas.

Ņemot vērā minēto, pagājušā gada pavasarī Ministru kabinets lēma par nepieciešamību nevilcinoties izstrādāt jaunu vēlēšanu zīmes formu. Šobrīd Centrālā vēlēšanu komisija un Valsts reģionālās attīstības aģentūra savas kompetences un likuma deleģējuma ietvaros ir izstrādājušas jaunu vēlēšanu zīmes jeb biļetena formu, paredzot, ka tā būs spēkā no 2025. gada pašvaldību vēlēšanām.

Kā izriet no problēmas izklāsta, galvenās izmaiņas skartu tos vēlētājus, kuri izmantos izdevību savu balsi nodot par konkrētu kandidātu vai arī konkrētam kandidātam to atņemt. Atbilstoši jaunajam vēlēšanu zīmes modelim līdzās katra kandidāta vārdam būs divi dažādu krāsu lauciņi, proti, zaļais "jā" un sarkanais "nē" lauciņš. Paužot savu personisko attieksmi pret kandidātu, vēlētājam būs iespēja paša izvēlētā veidā (aizkrāsojot, ievelkot ķeksīti vai krustiņu) atzīmēt vienu no tiem – pozitīvas attieksmes gadījumā zaļo, bet negatīvas attieksmes gadījumā – sarkano.

Piedāvātā vēlēšanu zīmes forma būs asociatīvi uzskatāmāka un vieglāk uztverama vēlētājam, tajā ietvertā informācija būs skaidrāk saprotama vēlēšanu komisijas locekļiem, minimizējot nepieciešamību nodarboties ar vēlētāja gribas interpretāciju, kā arī dos iespēju operatīvāk apkopot vēlēšanu rezultātus, izmantojot automātisko balsu skaitīšanu.

Nav šaubu – arī jaunā vēlēšanu zīmes forma pilnībā neizslēdz mulsinošu gadījumu iespējamību, jo, kā rāda pieredze, vēlētāju izdomai un izpausmes veidiem, šķiet, nav robežu, tomēr esmu pārliecināta, ka tā dos būtisku ieguldījumu vēlēšanu sistēmas pilnveidošanā gan no tiesiskuma, gan organizatoriskā viedokļa.

Nenoliedzami, būtisks aspekts vēlēšanu procesa organizēšanā ir tā pastāvīgums un nemainīgums. Nav noslēpums, ka sabiedrība izmaiņas ne vienmēr uzņem pozitīvi. No otras puses, mums būtu laiks atteikties no novecojušām stigmām par sabiedrības vai kādas tās grupas spējām sekot līdzi jauniem procesiem vai, citiem vārdiem, iet līdzi laikam. Un ne tikai, apspriežot vēlēšanu procesus.

Centrālā vēlēšanu komisija sadarbībā ar socioloģisko pētījumu kompāniju "Latvijas Fakti" ir organizējusi fokusa grupas, strādājot ar dažāda vecuma un sociālo grupu cilvēkiem, īpašu uzmanību pievēršot senioriem. Ir konstatēts, ka jaunās vēlēšanu zīmes tiek uztvertas labāk un aizpildītas precīzāk nekā iepriekšējās. Joprojām, aizpildot līdzšinējās vēlēšanu zīmes, cilvēki daudzos gadījumos nevis izsvītroja sev nevēlamos kandidātus, bet gan ievilka mīnusa zīmi krustiņam paredzētajā rombiņā. Turpretim jaunās vēlēšanu zīmes pētījumos iesaistītie aizpildīja teju bez kļūdām. Tas norāda uz būtisku aspektu – jaunās vēlēšanu zīmes pētījumā iesaistītie ir uztvēruši vieglāk un precīzāk.

Šobrīd jautājums par jaunizstrādāto vēlēšanu zīmju ieviešanu ir nodots apspriešanai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijai, un to plānots izskatīt 18. septembra sēdē. Komisijas kompetencē ir virzīt piedāvātās izmaiņas likumdevēja izlemšanai vai ne. Citiem vārdiem, no gaidāmā lēmuma ir atkarīga vēlēšanu procesa pilnveidošana sabiedrības un tiesiskuma interesēs, kas savā būtiskumā nav pārvērtējamas.

Noslēgumā vēlreiz norādīšu, ka mūsu sabiedrībai dotā iespēja balsot par izvēlētā partiju saraksta konkrētām personām vai arī konkrētas personas no tā izslēgt Eiropas mērogā ir pozitīvi unikāla – nekur citur vēlētāja griba netiek skaidrota tik precīzi. Valsts pienākums ir pret to izturēties ar cieņu, īstajā brīdī un iespēju robežās vēlēšanu procesa attīstību stimulējot, nevis bremzējot. Tas vairotu gan pilsoņu cieņpilnu attieksmi pret valsti, gan sabiedrības uzticību vēlēšanu rezultātiem.