Uldis Tatarčuks: Par spēku apvienošanu Latvijas izaugsmei  (1)

Digitālā infrastruktūra un risinājumi ir un būs mūsdienu sabiedrības, pārvaldes un tautsaimniecības pamats. Tā prasa milzīgas un arvien pieaugošas investīcijas, kuras visveiksmīgāk veic lieli uzņēmumi – nereti nepieciešams arī valsts un Eiropas Savienības finansējums (piemēram, "pēdējās jūdzes" projekts). Latvija nespēs īstenot ambīcijas dubultot tās ekonomikas apjomu 10 gadu laikā, ja nespēs turēt līdzi vadošo Eiropas valstu un īpaši Baltijas un Ziemeļvalstu investīcijām digitālajā infrastruktūrā un risinājumos.

Šobrīd ir atsākta diskusija par Tet un LMT nākotnes attīstības scenārijiem. Izsvērta viedokļa veidošanai vēlos akcentēt vairākus būtiskus aspektus, kas pierāda uzņēmumu apvienošanas nepieciešamību.

Pirmkārt, pārliecinoši lielākā daļa Eiropas vadošo nozares uzņēmumu ir kļuvuši par integrētiem pakalpojumu nodrošinātājiem, kas piedāvā klientiem plašu pakalpojumu klāstu.

Viens no ievērojamākajiem piemēriem Eiropā ir Vodafone un Liberty Global apvienošanās Nīderlandē. 2016. gadā šie divi telekomunikāciju giganti apvienoja spēkus, izveidojot kopuzņēmumu VodafoneZiggo. Apvienošanās rezultātā tika radīts integrēts operators, kas piedāvā gan fiksētos, gan mobilos sakarus, plašu interneta pakalpojumu klāstu un televīzijas pakalpojumus. Tas ļāva VodafoneZiggo iegūt ievērojamu tirgus daļu un kļūt par galveno konkurentu Nīderlandes telekomunikāciju tirgū. Uzņēmuma ieņēmumi pēc apvienošanās pieauga par 15% pirmajos divos gados, apliecinot apvienošanās efektivitāti.

Arī Tet līdzšinējās attīstības stāsts šo labi ilustrē – kādreiz uzņēmums nodrošināja tikai balss sakarus, tad tika pievienots interneta pakalpojums, sekoja optikas attīstība, kas prasīja jaunas zināšanas un prasmes, nākamie soļi bija modernu televīzijas pakalpojumu ieviešana, datu centru izveide, iesaiste atvērtajā elektroenerģijas tirgū. Katrā valstī kombinācijas ir dažādas, tomēr ir viennozīmīgi skaidrs, ka tehnoloģiju pakalpojumu plašums tikai augs. Klienti vēlas būt savienoti ar pasauli un ērti pārvaldīt visus savus ikdienas pakalpojumus. Ir gan parocīgāk, gan izdevīgāk, ja pēc iespējas vairāk pakalpojumu nodrošina vai pārvalda viens pakalpojumu sniedzējs, kas nepieciešamības gadījumā piesaista partnerus, vienlaicīgi uzņemoties pilnu atbildību par kvalitāti.

Ar gandarījumu varam teikt, ka, skatoties ārpus savas komforta zonas un nepārtraukti meklējot veidus, kā aizejošu tehnoloģiju risinājumus aizstāt ar jauniem un klientu pieprasītiem, ir iespējams attīstīties un audzēt uzņēmuma vērtību.

Otrkārt, apvienojot fiksētā un mobilā interneta risinājumu pārvaldību, rodas būtiski efektivitātes ieguvumi tehnoloģiju attīstības plānošanā, uzņēmuma klientu attiecību vadības sistēmu, resursu plānošanas, darba plūsmu vadības un citās sistēmās, tehnoloģisko ēku optimizācijā un daudzās citās jomās. Tāpat apvienota tīklu plānošana uzlabo pakalpojumu kvalitāti, jo konkrētās ģeogrāfiskajās vietās ir iespējams izvērst tādus risinājumus, kas viens otru papildina un sabalansē vakara "pīķa" stundu sastrēgumus datu pārraidē, gudri tos sadalot starp fiksēto un mobilo tīklu. Tet un LMT gadījumā tas nodrošinātu vismaz 70 miljonu eiro ietaupījumu nākamo 5 gadu laikā. Šos līdzekļus būtu iespējams izmantot jaunu inovāciju radīšanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.

Treškārt, viens no būtiskiem faktoriem Latvijas ekonomikas straujākai attīstībai ir mūsu uzņēmumu spēja un kapacitāte konkurēt eksporta tirgos. Pasaules mērogā gan Tet, gan LMT ar gada apgrozījumu ap 250-300 miljoniem eiro ir mazi uzņēmumi. Protams, tas nenozīmē, ka tiek izslēgta iespēja gūt panākumus katram atsevišķi, tomēr, ja šo uzņēmumu zināšanas, inženieru skaitu, attīstības budžetus un darbinieku talantu saliek kopā, tad tie kļūst daudz spēcīgāki. Un tas rada iespējas pretendēt uz dalību vēl apjomīgākos projektos un daudz sarežģītāku tehnoloģisko risinājumu izstrādē, kā arī veiksmīgāk konkurēt ar Polijas, Vācijas un citiem uzņēmumiem, piemēram, datu centru, IT sistēmu apkalpošanas, televīzijas platformu piegādē un citos pakalpojumos.

Ceturtkārt, vienota visu tehnoloģiju tīkla risinājumu pārvaldība uzlabotu arī to noturību pret dažādiem apdraudējumiem, avārijām un arī kiberuzbrukumiem. Abi uzņēmumi nodrošina būtisku daļu no valsts kritiskās sakaru infrastruktūras un ir neatraujami saistīti arī ar citu nozaru kritisko risinājumu darbību. Arī turpmāk būs nepieciešamas papildu investīcijas.

Nav šaubu, ka šajā diskusijā ir būtiski ņemt vērā konkurences veicināšanu, militārās industrijas attīstības spēju un valsts spēju pārvaldīt kritisko infrastruktūru, kā arī citus aspektus. Taču neviens no tiem nav pārliecinošs iemesls, lai valsts atteiktos no iespējas audzēt sev piederošo uzņēmumu vērtību, konkurētspēju un spēju veikt tautsaimniecībai tik nepieciešamās investīcijas infrastruktūras attīstībā. Pie tam tieši spēcīgs, integrēts un atbilstoši labākajiem standartiem pārvaldīts uzņēmums vislabāk spēj gādāt par valsts militārās industrijas kapacitātes vajadzībām un veidot drošu un noturīgu digitālo infrastruktūru.

Nevar nepamanīt, ka pie apvāršņa ir "interesenti", kas mēģina visiem spēkiem radīt fonu, lai izmaiņas tiktu kavētas. Tas ir saprotami – ja kāds uzņēmums kļūst spēcīgāks, tad kādam citam ir daudz grūtāk ar to konkurēt. Nenogurstoši tiek kultivēti dažādi mīti. Visbiežāk izskan, ka uzņēmumu apvienošanas rezultātā "mazināsies konkurence un augs cenas". Kā var mazināties konkurence, piemēram, mobilo sakaru jomā, ja Latvijā joprojām būs pieejami trīs pakalpojumu piedāvājumi? Tas pats arī fiksēto pieslēgumu jomā – tiks piedāvāts tas pats skaits optikas interneta pieslēgumu. Vai konkurence varētu mazināties, ja tiktu piedāvāts plašāks pakalpojumu klāsts? Ticamāk ir, ka konkurence būs vēl aktīvāka. Turklāt sardzē stāv ne tikai Konkurences padome, kas uzrauga, lai konkurence visās nozarēs pastāvētu, tiktu attīstīta un būtu godīga, bet arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un citi patērētāju interešu aizsardzības mehānismi. Savukārt telekomunikāciju pakalpojumu cenas nosaka pircēju maksātspēja – spēcīgāku uzņēmumu izveide aktīvas konkurences apstākļos neradīs pakalpojumu izmaksu pieaugumu patērētājiem.

Papildus ir būtiski atcerēties, ka sakaru nozarē konkurence tiek strikti regulēta - piemēram, Tet ir jānodrošina piekļuve savam optiskajam tīklam jebkuram sakaru komersantam par regulētu cenu, kas ir 6,42 eiro mēnesī par pārraides ātrumu 1000 Mbit/s un vēl jānodrošina modems datu pārraidei (arī par regulētu cenu – 1,50 eiro). Pēdējo 10 gadu laikā Tet ir mazāk par 300 šādu pieslēgumu. Un tas nav tādēļ, ka cena ir dārga – pieprasījuma faktiski nav, jo Latvijā nenormālos apjomos notiek nelegāli izbūvētu sakaru tīklu ierīkošana un ekspluatācija. Šie tīkli ir būtiski lētāki, jo tiem nav projektēšanas, skaņošanas, dokumentēšanas un reizēm arī uzturēšanas izmaksu. Lai gan normatīvais regulējums paredz atbildību, pārkāpumi novērsti netiek. Šī situācija ir jāmaina, jo tā apdraud ne tikai visas nozares attīstību un spēju investēt – tas ir arī valsts drošības jautājums. Nelegālo sakaru tīklu izcelsme un izmantošanas mērķis nav zināms – tas ir kopējās infrastruktūras apdraudējums.

Noslēdzot - abi uzņēmumi pieder vieniem un tiem pašiem īpašniekiem – Latvijas valstij un Zviedrijas uzņēmumam Telia Company. Attiecīgi runāt par pienākumu uzturēt konkurenci starp vieniem un tiem pašiem īpašniekiem piederošiem uzņēmumiem, ir vismaz īpatnēji – neviens racionāli domājošs privāts investors tā nerīkotos.

Ekonomikas ministrijai līdz šī gada 15. oktobrim valdībai ir jāiesniedz ziņojums par rezultātiem sarunās ar Tet un LMT līdzīpašnieku Telia Company. Valdībai ir visi nepieciešamie dati, to analīze un arī apņēmība, lai beidzot pieņemtu lēmumu. Būtiskais šajā iespējamo pārmaiņu stāstā ir tas, vai valsts tic savu uzņēmumu spējai nokļūt jaunā attīstības līmenī. Dabiskas attīstīšanās ceļš, nenosakot sasniedzamos rezultātus un nepielāgojot uzņēmumu pārvaldības kārtību, būtu milzīga kļūda.

Manā vīzijā Tet ir spēcīgs, integrēts operators, kas efektivizētu procesu rezultātā spēj ne vien sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, bet investēt vēl vairāk līdzekļu valsts kritiskās sakaru infrastruktūras, citu drošības elementu, kā arī valsts ekonomikas attīstībā, ar pilnu jaudu konkurējot Eiropas un pasaules līmenī.

*Kā viss saturs, kurš tiek publicēts Viedokļrakstu sadaļā, šis ir raksta autora viedoklis.