Vācija uz pusgadu pastiprinājusi robežkontroli ar visām deviņām kaimiņvalstīm, lai ierobežotu nelegālo migrāciju. Šie pasākumi tiek veikti pēc vairākiem nāvējošiem ekstrēmistu uzbrukumiem, kas uzkurinājuši sabiedrības bailes un palielinājuši atbalstu galēji labējai pret imigrāciju vērstajai partijai "Alternatīva Vācijai" (AfD).
Berlīnes lēmums nenozīmē, ka beigsies brīva pārvietošanās bez iekšējās robežkontroles starp 25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un četrām robežvalstīm, kurām ir saistoši Šengenas nolīgumi. Vācija nav atteikusies no šiem nolīgumiem, un tajos ir paredzēta pagaidu un šajā gadījumā selektīvas robežkontroles atjaunošana. Tātad nav nekāda pamata sūkstīties par Berlīnes patvaļu.
Dalībvalstij nav nepieciešama Eiropas Komisijas (EK) vai citu Šengenas valstu atļauja, lai ieviestu pagaidu kontroli pie ES iekšējām robežām. Tāds apstiprinājums gan nepieciešams tad, ja izņēmuma gadījumos iekšējās drošības, starptautisko attiecību apsvērumu vai sabiedrības veselības apdraudējuma dēļ šo periodu pagarina vispirms līdz gadam un pēc tam līdz diviem gadiem.
Saistībā ar Eiropas Politiskās kopienas samitu stingrākas pārbaudes ieviesīs arī Spānija, bet
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
