Ir pirmdienas rīts un, ceļā uz darbu Latvijas Zinātnes padomē, es telefona audio ierunāju pārdomas par to, kas īsti ir zinātne un kā tā ietekmē mūsu ikdienu. Iesākumā, skaidrs ir tas, ka zinātne ir mums visapkārt un sniedz vēl nebijušas iespējas ikdienas uzlabošanai, piemēram, palīdz man šobrīd jums pastāstīt par aktuālo, ko paveikuši Latvijas zinātnieki. Mūsu pētnieki filoloģijas, matemātikas un mākslīgā intelekta jomā aktīvi sadarbojas, lai pētītu mūsdienu latviešu valodu un radītu jaunas, pielietojamas tehnoloģijas un platformas modernai valodas izmantošanai.
Viena no tām - LATE1 - ļaus man šo audio ierakstu augšupielādēt, kvalitatīvi atpazīs latviešu valodu ar visiem tās gramatikas likumiem, garumzīmēm un mīkstinājuma zīmēm, un sagatavos man rakstīto teksta versiju. Man atliks vien izdzēst neveiklas pārteikšanās, atkārtojumus, un pielabot tekstu, lai runātā valoda ir saprotamāka rakstītā versijā.
Šī tehnoloģija noder ne tikai man, tā noder jebkuram latviešu valodas lietotājam, kuram regulāri vai laiku pa laikam nepieciešams no audio vai video teksta izveidot rakstisko tekstu, subtitrus, protokolus vai piezīmes. Labs palīgs, piemēram, žurnālistiem, studentiem, TV, filmu un video veidotājiem, sanāksmju sekretāriem, pedagogiem, veidojot vai fiksējot mācību stundu, aizņemtiem vai radošiem cilvēkiem, kuriem rodas nepieciešamība domas piefiksēt audio formātā, bet pēc tam iegūt rakstiski. Valodnieku un matemātiķu sadarbība mums ir radījusi šo un vēl virkni citu modernu valodas tehnoloģiju.
Tikmēr citās jomās – pagājušajā nedēļā, klausoties kādu no Latvijas Televīzijas diskusiju raidījumiem, es dzirdēju atziņu no sociālajiem darbiniekiem, ka viņu darbs ir bīstams, jo no drošības viedokļa ir neparedzams. Dodoties apsekot savus klientus, viņi nezina, kas viņus sagaida un vai viņi nebūs apdraudēti. Kā šeit var palīdzēt zinātne? Latvijas zinātnieki ir izstrādājuši prototipu vieglai, pret triecieniem un šāvieniem būtiski uzlabotai aizsargvestei.
Šobrīd tās lietošana ir paredzēta un atļauta tikai militārām vajadzībām, bet paši pētnieki saskata lielu potenciālu šīs vestes lietojamības paplašināšanai. Piemēram, aizsargvesti varētu piešķirt profesionāļiem, kuru ikdiena paiet lielā neskaidrībā - policistiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem, bāriņtiesu un sociālo dienestu darbiniekiem, varbūt pat pastniekiem. Izstrādājot noteiktu protokolu un rīcības mehānismu, šādas vestes varētu izsniegt arī tām privātpersonām, kuras tiek vajātas vai pakļautas uzbrukumiem un kurām nevar nodrošināt 24h aizsardzību, kas iespējams mums ļautu izvairīties dažādiem traģiskiem gadījumiem.
Parunāsim arī par dabu - aktīvi un rezultatīvi ir arī pētnieki, kuru fokusā ir Latvijas neatkārtojamā ainava un zemes resursi. Viņi ir izstrādājuši un nodevuši sabiedrības lietošanai unikālu ainavu digitālo atlantu2, kas ir apbalvots kā viens no nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2023. gadā. Tas ir noderīgs teju ikvienam. Ne vien citiem pētniekiem, bet arī skolotājiem, kuri vēlas sagatavot aizraujošāku stundu, pašiem skolēniem, kuriem nu nav jālieto daudzi drukātie atlanti. Digitālais atlants noder arī tūrisma, pārgājienu un aktīvās atpūtas veidotājiem Latvijā. Tas ir noderīgs novadu un valsts zemes politikas veidotājiem. Visbeidzot, tas ir noderīgs ikvienai ģimenei, kura plāno brīvdienas un vēlas izpētīt Latviju, jo šeit līdzās praktiskai informācijai ir apkopoti arī mūsu ainavu lepnumi. Proti, ja ASV lepojas ar Lielo kanjonu, Norvēģija ar fjordiem, bet Francija ar vīnogu laukiem kalnu nogāzēs, tad šis digitālais atlants apkopo 18 vietas, kas ir mūsu Latvijas ainavu lepnums.
Pētniecība Latvijā ir aktīva arī pedagoģijā. Arī mācību procesam jābūt modernam un jāietver jaunākās tehnoloģijas - vairāki simti aktīvu pedagogu jau ir iesaistījušies pētnieku darbā, lai izveidotu inovatīvus risinājumi kombinētās mācīšanās ieviešanai mācību procesā skolēniem, kuri jau ir pilnvērtīgi digitālās sabiedrības daļa. Skolotāji šajā procesā ne vien apgūst jaunas metodes, bet ir arī daļa no pētniecības, ļaujot saprast, kas der mūsu videi un kas jāpilnveido. Šobrīd pētnieku fokusā ir atbilstošas mācību un mācīšanās metodikas dabaszinātnēs, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā 1.-6. klases posmam un vēsture un sociālās zinātnes 10.-12. klasē. Tie ir datos balstīti pētījumi, kuri ņem vērā mūsu vides specifiku un pasaules līmeņa atzinumus par smadzeņu darbību, pedagoģijas efektivitāti un daudziem citiem kvalitātes aspektiem. Bet pats galvenais - nodrošina pedagogu ar metodēm, kas atbilst mūsdienu mācīšanas vajadzībām.
Citā jomā - biomedicīnā, fotonikā un viedo materiālu izpētē - mūsu zinātnieki ir burtiski neapstādināmi. Viņi rada pasaules līmeņa tehnoloģijas, kas ir komercializējamas un eksportējamas. Daži piemēri no nesenām inovācijām - unikālas ceļu seguma metodes, kaulu onkoloģijas ārstēšanas metodes, tehnoloģija, kas ļauj novērtēt predispozīciju kādai konkrētai slimībai vai atkarībai un vēl un vēl.
Ikdienā, strādājot Latvijas Zinātnes padomē, es redzu šos unikālos piemērus, bet diemžēl lielākā daļa sabiedrības par tiem pat nenojauš. Diskusijas par zinātni Latvijā publiskajā vidē nereti sākas un beidzas ar atziņām, ka nepieciešams saglabāt zinātniskos institūtus, piešķirt finansējumu pētījumiem un, ka mūsu zinātniekiem ir jātiecas pēc arvien lielāka skaita zinātnisko publikāciju starptautiskā mērogā. Protams, tā tas ir. Tomēr tas nav viss - būtiskākais un visa sākums ir saprast. Saprast, ka zinātne ietekmē un pilnveido ikvienu mūsu dzīves jomu, padara to drošāku, kvalitatīvāku, efektīvai vai ilgtspējīgāku.
Pētniecībai un jaunu zināšanu radīšanai ir svarīga loma mūsu valsts attīstībā. Diemžēl, lielākā daļa sabiedrības uzskata, ka zinātne ir pārāk sarežģīta, lai vairums cilvēku to saprastu. Tā domā 71,7% Latvijas iedzīvotāju. Kā arī uzskata, ka ir daudz pretrunīgas informācijas par zinātniskajiem pētījumiem, tāpēc ir grūti saprast, kam ticēt (75,0%)3._ Šāda situācija ir likumsakarīga, jo zinātnes komunikācija bijusi zināmā mērā skopa un tikai pamazām, pieaugot izpratnei par sabiedrības lomu zinātnes attīstībā, šī situācija mainās.
Tāpēc mēs, Latvijas Zinātnes padome sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un citām nozaru ministrijām, sākam veidot video un rakstītos stāstus, kuros vēlamies pastāstīt vairāk par Latvijas zinātnieku sasniegumiem visiem saprotamā veidā. Kāds ir zinātnieku un pētnieku ieguldījumu mūsu ikdienas dzīves kvalitātes uzlabošanā? Kā zinātne ietekmē mūsu valodu? Kā zinātne ietekmē mūsu zemi? Kā zinātne ietekmē mūsu drošību? Un kā zinātne ietekmē mūsu dzīves kvalitāti?
Šos stāstus balstīsim uz valsts pētījumu programmu projektu sasniegumiem – projekti, kuri šogad noslēdzas ar zinātnieku apkopotiem rezultātiem, izstrādātām metodēm, platformām un prototipiem. Šīs ir Latvijas valsts finansētas un izstrādātas programmas, kas balstās uz principu - valstij ir vajadzība un zinātniekam tiek uzdots rast tās risinājumu. Valsts no savas puses definē konkrētu uzdevumu sabiedrības un ekonomikas attīstībai, ilgtspējai, drošībai un citām valstiski svarīgām jomām un vēršas pie zinātniekiem labāko risinājumu atrašanā.
Ar šādas pētniecības palīdzību mūsu valsts un sabiedrība iegūst jaunas zināšanas, prasmes un inovācijas, nereti jaunus prototipus un produktus, kurus var arī eksportēt. Kampaņas laikā pakāpeniski šeit pievienosim dalībnieku - pētnieku - stāstus meklējiet vietnē viegliparzinatni.lv.
Mūsu ikdiena un kvalitatīva dzīve nav iespējama bez pētniecības. Mēs vēlamies aicināt palūkoties uz dažādām mūsu dzīves svarīgākajām jomām un ieraudzīt tajā zinātnes un pētniecības neatsveramo ieguldījumu un rezultātus. Pat, ja zinātnieku darbs un atklājumi šķiet nesaprotami, ilglaicīgi un attālināti no mūsu ikdienas dzīves, rezultātā tie visi ir vērsti uz mūsu dzīves kvalitātes paaugstināšanu. Latvijā ir ļoti spējīgi zinātnieki, kuri strādā progresīvi, dinamiski un mūsdienīgi. Viņu darba rezultāti patiešām ir vērā ņemami un cienījami. Iepazīsim tos un novērtēsim, jo visa sākums ir saprast!
1 LATE ir LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas radīts un attīstīts latviešu valodas runas atpazīšana (transkribēšanas) rīks, kas ļauj ierakstītu audio saturu pārvērst rakstiskā tekstā. https://late.ailab.lv/
2 Ainavu atlantā ir iekļauta svarīga informācija par visām Latvijas ainavām, kas nepieciešama ilgtspējīgai ainavu plānošanai un uzturēšanai, kā arī sabiedrības izpratnes veicināšanai, tas paredzēts plašai auditorijai. https://experience.arcgis.com/experience/6c0b5c1cfaaa4bffb3c44b79158cd93c/
3 Vidzemes augstskolas 2021. gada pētījumā "Zinātnes komunikācijas mērķa grupu pētījums"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!