Septembris ir bijis tiešām karsts: tika paziņots par airBaltic attīstības plāniem un akciju kotēšanu biržā jau šogad- nākamgad, aktualizējās jautājums par LMT un Tet nākotni, izskanot gan Latvijas politiķu retorikai, gan Telia Company piedāvājumam par izmaiņām abu uzņēmumu struktūrā. Sarunas ir konfidenciālas, un varam vien nojaust, kādi ir potenciālie attīstības scenāriji. Nākamais loģiskais valdības solis, visticamāk, būtu izvērtēt finanšu rādītājus un nākotnes tehnoloģiju perspektīvas, pievienot fiksēto sakaru operatoru LMT un, iespējams, tirgot daļu šī uzņēmuma akciju biržā. Katrs solis šajā procesā ir sarežģīts un ambiciozs, bet jāatzīst, ka arī LMT un Tet ir gana ambiciozi savā darbībā un finanšu rādītājos.
Valdības lēmumu virzīt valsts uzņēmumus uz biržu šūpo skeptiķi, raisot plašu diskusiju, taču es kā finanšu tirgus speciāliste aktīvi sekoju šim procesam un varu apgalvot, ka pragmatiski saglabājot valsts intereses un labi vadīta valsts uzņēmumu kotēšana biržā ir svarīga gan valsts finanšu tirgus attīstībai, gan sabiedrībai kopumā.
Apgrozījuma izaugsme – tikai viens no kritērijiem
LMT un Tet nonāca mediju redzeslokā līdz ar akcionāra Telia Company piedāvājumu abus uzņēmumus apvienot un daļu kopuzņēmuma akciju kotēt biržā. Šobrīd nav zināms, par ko valdībai izdosies vienoties ar Telia Company un kā tiks apvienoti (vai viens otram pievienoti) LMT un Tet, taču, vērojot abu uzņēmumu diezgan straujo tuvošanos biržai, būtu vērtīgi saprast, kā tiem klājas un kura izredzes startēt biržā ir labākas.
Mēdz teikt, ka bizness runā skaitļos: uzņēmuma finanšu rādītāji investoriem parasti atklāj, cik veiksmīgi darbojas uzņēmums – cik tas pelna, cik tērē, cik daudz ieguldījumu tam vajadzīgs, lai strādātu un pelnītu. Visu šo informāciju var atrast uzņēmumu finanšu pārskatos.
Pārlūkojot LMT un Tet finanšu pārskatus par pēdējiem pieciem gadiem (no 2019. gada līdz 2023. gadam), var redzēt, ka abi uzņēmumi pēdējo piecu gadu laikā strādājuši veiksmīgi, palielinot pārdoto preču un pakalpojumu apjomu jeb apgrozījumu. LMT palielinājis apgrozījumu no 229 miljoniem eiro 2019. gadā līdz 310,3 miljoniem eiro 2023. gadā, bet Tet – no 226,3 miljoniem eiro 2019. gadā līdz 295,8 miljoniem eiro 2023. gadā. Var redzēt, ka straujāku izaugsmi ir piedzīvojis LMT.
Salīdzinājumu par šo gadu iegūt neizdevās. LMT datus turpina regulāri publicēt tāpat kā līdz šim – reizi ceturksnī, bet Tet, kas vēl pirms gada to darīja, šogad savus finanšu datus nav publicējis.
Rentabilitātes rādītājos – daudz dziļāka plaisa
Savukārt analizējot uzņēmumu rentabilitātes rādītājus jeb to, cik daudz no pārdoto preču un pakalpojumu apjoma uzņēmums rezultātā pelnīs, aplūkoju vidējo peļņas rentabilitātes jeb pārskata gada peļņas maržas rādītāju 2019.–2023. gada periodā. Izvērtējot vidējo piecu gadu rādītāju, LMT ir vidēji par 1% rentablāks, bet jau 2023. gadā šī rādītāja atšķirība starp abiem uzņēmumiem palielinājās līdz 5,2%: LMT peļņas rentabilitāte bija 10,34% bet Tet – 5,1%.
Turklāt jāņem vērā, ka daļu Tet peļņas veido LMT dividendes. Rentabilitātes dinamika piesaistīja manu uzmanību: pēdējo piecu gadu laikā LMT ļoti stabili pelna 10–13% no apgrozījuma, kamēr Tet peļņas rentabilitāte no 16% 2019. gadā pakāpeniski nokritusies līdz 5,1% 2023. gadā. Kopš 2019. gada Tet rentabilitāte katru gadu ir tikai pasliktinājusies.
Līdzīgu situāciju redzu arī uzņēmuma aktīvu atdevē. Investoriem svarīgākais ir kapitāla atdeves rādītājs jeb ROE (return on equity). Redzams, ka 2023. gada finanšu rādītāju atšķirība starp abiem uzņēmumiem ir vairāk nekā 10%, LMT atrodoties pārliecinošā vadībā: 2023. gadā LMT šis rādītājs bija 19 %, bet Tet – tikai 5,8%. Rentabilitātes rādītāji nav vienīgie, pēc kuriem tiek veikta uzņēmumu analīze, svarīgi ir arī likviditātes, efektivitātes, finansēšanas un tirgus rādītāji. Tomēr pirmais, ko tradicionāli izvērtē investori, ir tieši rentabilitāte.
Uzņēmumu izredzes jāvērtē plašākā kontekstā
Ņemot vērā, ka finanšu rādītājus vislabāk ir salīdzināt ar citiem līdzīgiem uzņēmumiem un ka valsts šobrīd skatās uz biržas pusi, aplūkoju, kā klājas līdzīgiem biržā kotētiem uzņēmumiem.
Piemēram, Telia Lietuva AB (Telia Company Group meitasuzņēmums), kas piedāvā telekomunikāciju, IT un TV pakalpojumus Lietuvā, pērn varēja lepoties ar peļņas rentabilitāti 13,3%, aktīvu atdeve bija 10,4%, bet pašu kapitāla atdeve – 18,6%.
Telia Lietuva AB kotē savas akcijas biržā Nasdaq Vilnius kopš 2000. gada. Savukārt uzņēmumam Tele2 AB, kurš savas akcijas kotē Stokholmas biržā, peļņas rentabilitāte pagājušajā gadā bija 12,8%, aktīvu atdeve – 5,6% bet pašu kapitāla atdeve – 16,1%.
Izvērtējot LMT un Tet finanšu rādītājus un salīdzinot tos ar citiem telekomunikācijas nozares uzņēmumiem, skaidrs ir viens – labākas izredzes biržā būtu LMT, turklāt valstij ir jārīkojas, lai arī fiksēto sakaru operators varētu turpināt savu darbību, un, iespējams, Tet pievienošana LMT ir iespējams risinājums.
*Kā viss saturs, kurš tiek publicēts Viedokļrakstu sadaļā, šis ir raksta autora viedoklis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
