Pagājis gandrīz mēnesis kopš incidenta (sauksim to tā) ar Krievijas kaujas drona "Geraņ 1/2" nokrišanu Latvijas teritorijā. Visas amatpersonas nu ir izteikušās, visas incidenta detaļas, kuras ļauts publiskot, ir publiskotas. Viena no galvenajām atziņām, kas paliks tautas atmiņā, – šādi incidenti var atkārtoties un reaģēšanas pasākumu komplekss, tostarp komunikācija ar sabiedrību, tiks pārskatīts, precizēts un uzlabots. Neizmantojot jebkādu iestāžu iekšējo, klasificēto informāciju, balstoties tikai uz loģiku un militārās plānošanas standarta algoritmiem (basic planning considerations), kas ir vispārpieejami[1], ir iespējams uzburt "reaģēšanas uz dronu ielidošanu" pasākumu plānu, pie kura ar lielu varbūtību šobrīd strādā mūsu militārās, ārlietu un civilās aizsardzības iestādes. Kas no šī plāna sanāks, uzzināsim ne agrāk kā pēc kārtējā (ja notiks) incidenta.
Pirmā lieta, kas mūsu civilās aizsardzības saimniecībā jāsalabo, ir agrīnās brīdināšanas algoritmi un sakaru kanāli. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 12.pantā ir nostiprinātas personu tiesības "saņemt agrīno brīdināšanu un ieteikumus rīcībai katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā". Tas pats likums definē katastrofu kā "notikumu, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus". Savukārt agrīnā brīdināšana saskaņā ar likumu ir "mērķtiecīga un nekavējoties veicama cilvēku un atbildīgo institūciju informēšana par katastrofu vai katastrofas draudiem un nepieciešamo rīcību". Attiecīgi, ja 200 kg smaga svešzemju kaujas lidaparāta ar 20–50 kg sprāgstvielas uz borta parādīšanās Latvijas debesīs ir uzskatāma par katastrofālu apdraudējumu cilvēkiem, tad viņiem ir likumā nostiprinātās tiesības tikt par to brīdinātiem. Šim agrīnajam brīdinājumam būtu jāsākas nevis ar mirkli, kad neatpazītais lidojošais objekts jau šķērso Latvijas gaisa telpas robežu, bet daudz agrāk.
NBS pretgaisa aizsardzības spēki un līdzekļi miera laikā nevar būt nomodā 24/7 (lai gan vajadzētu), tomēr darboties trīs kaujas gatavības pakāpēs tiem būtu jāspēj
Latvijas militārie un ārlietu resori ir spējīgi organizēt informācijas apmaiņu par potenciālo apdraudējumu ar tuvākiem un tālākiem kaimiņiem (piemēram Lietuvu, Poliju un Ukrainu), kas, iespējams, jau būs pamanījuši bīstamo objektu (-s) savas gaisa telpas tuvumā
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!