Pirms vēlēšanām Savienotajās Valstīs mēs piedzīvosim divas Eiropai svarīgas vēlēšanas – Gruzijā un Moldovā. Lielākoties iekšpolitiskās norises šajās visnotaļ siltajās zemēs ir vairāk interesējušas ekspertus un politikas līdzjutējus, taču tagad apstākļu kopums ir mainījies. Gruzijā šomēnes vēlēs parlamentu, Moldovā – prezidentu, bet abās valstīs priekšplānā ir to iecere iekļauties Eiropas Savienībā (ES), Krievijas ietekme un attiecības ar Rietumiem. Moldovai balsošanas diena ir sevišķa ar vienlaikus notiekošo referendumu par to, vai grozīt konstitūciju, lai pieļautu dalību ES.
Aplūkojot attiecības ar Krieviju, abās valstīs izgaismojas tā dēvētie iesaldētie konflikti. Gruzijā, kas 2008. gadā jau piedzīvojusi karu ar Krieviju, gruzd Abhāzijas autonomās republikas un par Krievijas okupētu reģionu uzskatāmās Dienvidosetijas atšķeltā pastāvēšana. Moldovai neiralģiski jutīgs kairinātājs ir šķeltnieciskā Piedņestra, kurā izvietoti 1500 Krievijas karavīru. Nervozitātes kurināšanai noder spekulācijas, ka Kremlis mēģinās anektēt Piedņestru, tomēr pat amerikāņi saka, ka neredz šīs karotāju vienības tiešus militāros draudus. Alina Radu nedēļrakstā "Ziarul de Garda" atgādina, ka Krievija nav turējusi solījumu izvest savu armiju un bruņojumu no Moldovas teritorijas, kas nozīmē, ka Moldovas atkalapvienošanās trīs gadu desmitus nav bijusi iespējama.
Saprotams, ka, dzīvojot šādos apstākļos, abas zemes sakāpināti uztvērušas Krievijas vērienīgo iebrukumu Ukrainā. Tomēr valstu vadītāju izturēšanās ir bijusi atšķirīga: Moldovā vadības valodiskā forma attiecībā pret Krieviju kļuva stingrāka, bet Gruzijā – nenoturīgāka.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
