Politiķus un viņu padomdevējus tradicionāli interesē – jo īpaši, tuvojoties kārtējām vēlēšanām, – kur elektorāts iegūst informāciju par valstī notiekošo. Lai arī citu iemeslu dēļ, tomēr šis jautājums ir aktuāls arī medijiem. Parasti bažas ir par to, vai vēlētāji nesmeļas ziņas no tendencioziem vai klaji melīgiem avotiem. Tomēr ir arī cita situācija – ļaudis no "ziņām" izvairās vispār, un diez vai tas ir labāks variants. Pētījumi rāda, ka šādu cilvēku demokrātiskajās iekārtās ir gana daudz – "Reuters Institute" aptauja 2022. gadā (46 valstis, 93 tūkstoši respondentu) liecina, ka šādu cilvēku īpatsvars ir palielinājies no 29% 2017. gadā līdz 38 procentiem. Rekordiste šajā ziņā ir Brazīlija ar 54%, tomēr vērā ņemami rādītāji ir arī Lielbritānijā (46%), ASV (42%) un Spānijā (35%).
Šādā kontekstā vēlos izteikt dažas piezīmes par šogad ASV Kolumbijas universitātes izdotu pētnieku grupas grāmatu ar izteiksmīgu nosaukumu "Izvairoties no ziņām".
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!