Latvija ieņem pēdējo vietu Eiropā pēc veselīgi nodzīvotajiem mūža gadiem. Kamēr Zviedrijā šis rādītājs sasniedz 72 gadus gan vīriešiem, gan sievietēm, Latvijā tas ir tikai 53,45 gadi. [1] Sirds un asinsvadu slimības veido pusi no visiem nāves gadījumiem valstī, tomēr būtiskākie neinfekcijas slimību riska faktori ir novēršami un cieši saistīti ar dzīvesveidu. [2] Nepietiekama fiziskā aktivitāte ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas veicina aptaukošanos un sēdošu dzīvesveidu. Šī problēma ne tikai būtiski ietekmē indivīda veselību, bet arī rada ievērojamu slogu Latvijas ekonomikai un negatīvi ietekmē arī citas nozares.
Mūsu sabiedrībā aptaukošanās pazīmes un liekais svars ir teju 60% pieaugušo, kas ir nedaudz augstāk par Eiropas vidējo rādītāju. [3]
Tikai 11,6% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem regulāri veic fiziskās aktivitātes pietiekamā apjomā. [4] Arī sporta zālēs un fitnesa klubos aktīvi sporto tikai 7% Latvijas iedzīvotāju – mums ir vēl daudz kur augt, salīdzinot ar Eiropu, kur vidējais rādītājs ir divreiz lielāks. [5]
Lai gan varētu šķist, ka nekustīgums neskar valsts ekonomiku, tā tas nav. Deloitte Research pētījuma "Par fiziskās aktivitātes profilaktisku ietekmi uz valsts ekonomiku" dati liecina: fizisko aktivitāšu trūkuma izraisītais produktivitātes kritums, kas mērāms viena darbinieka vidējā darba dienā radītajā IKP, Latvijas ekonomikai ik gadu izmaksā 190 miljonus eiro. [6]
Trešdaļa (33%) mūsu sabiedrības ir sasirgusi ar sēdēšanu dīvānā un nekā nedarīšanu, nevēloties tajā neko mainīt. [7] Viens no šķēršļiem fitnesa klubu un sporta zāļu apmeklēšanai ir valdošais stereotips, ka tur sportot dodas tikai tā sauktie "kačoki" ar domāšanas stilu "go hard or go home" jeb pārliecību, ka katrā treniņā no sevis ir jāizspiež viss iespējamais, ik reizi pārkāpjot savus limitus. Tomēr Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas (LVFA) biedru pieredze pierāda, ka fitnesa nozare nav tikai smagu svaru cilāšana. Pastāv nebeidzamas izkustēšanās iespējas dažādiem sagatavotības līmeņiem, turklāt arvien vairāk tiek runāts par iekļaujošas treniņu vides un programmu radīšanu, lai katrs varētu rast sev piemērotāko un tīkamāko fizisko nodarbi.
LVFA, citas tautas sporta asociācijas un Veselības ministriju vieno sabiedrības veselības veicināšanas, profilakses un izglītošanas mērķi, tomēr ir vērojama veikto aktivitāšu sadrumstalotība. Aicinu tautas sporta organizācijas un valsts iestādes uz ciešāku sadarbību kopīgā mērķa vārdā, lai vairotu iniciatīvu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem. Piemēram, Somijā ir izstrādāts tautas sporta dokuments, kurā ir aprakstīts, kā šajā jomā sadarbojas pilnībā visas ministrijas. Vēlos uzsvērt, ka iedzīvotāju veselība nav tikai medicīnas vai ekonomikas nozares jautājums, bet skar arī, piemēram, aizsardzības nozari.
Pēc pirmajiem Valsts aizsardzības dienesta iesaukuma rezultātiem var novērot, ka gandrīz puse Latvijas jauniešu, kuri stājas dienestā, netiek pieņemti neatbilstošā veselības stāvokļa, tajā skaitā – nepietiekamās fiziskās sagatavotības dēļ. [8] Piemēram, 2023. gada nogalē LVFA parakstīja memorandu ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kas paredz izdevumu atvieglojumus sporta zālēs un sporta klubos. Tas ir svarīgs solis, lai paaugstinātu iekšlietu un aizsardzības sektora personu vispārējās fiziskās sagatavotības līmeni. Kā asociācija mēs redzam iespēju sadarboties līdzīgā formātā arī ar citiem drošības dienestiem, lai sekmētu visu drošības dienestu darbinieku fizisko sagatavotību, veicinot veselīgāku un aktīvāku dzīvesveidu, kas nepieciešams gan dienesta efektivitātei, gan personīgajai labklājībai.
Ja runājam par cilvēku motivācijas mehānismiem, pieredzes apmaiņa ar ārvalstu kolēģiem mums ir atklājusi, ka vairāk cilvēku ir motivēti sasniegt pietiekamu fizisko aktivitāti, ja ar IIN neapliekamo pakalpojumu sarakstā iekļauj sporta izdevumus, kā fitnesa abonementu, dalību dažādos sporta treniņos un tautas sporta sacensībās. Tāpēc kā pozitīvu mehānismu iedzīvotāju motivēšanai uz fizisku aktivitāti ierosinām veikt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 10. panta 2. punktā un "Noteikumos par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem". Šobrīd attaisnotie izdevumi par sportu Lietuvā ir 200 eiro, Igaunijā 396 eiro, bet Latvijā – 0 eiro.
Otrs būtiskais virziens, kurā asociācija raugās, ir sadarbība ar Latvijas apdrošinātājiem saistībā ar veselības apdrošināšanas polisēm. Lielbritānija, Jaunzēlande un Austrālija ir ieviesusi praksi, kas paredz, ka cilvēku viedierīces ir digitāli savienotas ar veselības apdrošināšanas polisi, mērot, cik daudz un cik augstā intensitātē cilvēks ir fiziski aktīvs. Ja indivīds regulāri sasniedz pietiekamo fizisko aktivitāšu līmeni, tad par veselības apdrošināšanas polisi ir jāmaksā mazāk. Šādu motivācijas mehānismu vērts izmēģināt arī Latvijas tirgū.
Regulāras fiziskās aktivitātes ir efektīvs veids, kā preventīvi novērst dažādu slimību attīstību, piemēram, hroniskas sirds un asinsvadu slimības, tāpēc asociācija ieteiktu iekļaut fiziskās aktivitātes ģimenes ārstu izrakstītajās receptēs. Šāda iniciatīva ne tikai veicinātu slimību profilaksi, bet arī motivētu iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties fiziskajās aktivitātēs, tādējādi uzlabojot kopējo sabiedrības veselības līmeni.
Ko ceram panākt, ar sadarbības partneriem strādājot pie šo un citu motivācijas mehānismu ieviešanas praksē? Latvijā ir novērojams pieaugums jauniešu iesaistē sporta klubos, tomēr tikai katrs desmitais iedzīvotājs ir fiziski aktīvs. Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija (LVFA) izvirzījusi mērķi tuvāko piecu gadu laikā aktīvo sportotāju skaitli, kas dodas uz sporta zālēm un fitnesa klubiem, dubultot līdz 15%.
Būsim fiziski aktīvi paši un aicināsim sev tuvos mums pievienoties!
[1] – https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/ddn-20220613-1
[2-4] – Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam
[5] file:///C:/Users/sp437/Downloads/Sport_physical_activity_2022_eb525_factsheet_lv_en.pdf
[7] – Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam