Elīna Aščuka: Ko nozīmē taisnīgs atalgojums?

Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai darba devēji ievērotu taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Katras valsts direktīvas piemērošana juridiskais regulējums var atšķirties, Latvijā tas vēl ir tapšanas stadijā, tomēr svarīgi saprast, ka direktīva neattieksies tikai uz lielajiem uzņēmumiem. Tā būs saistoša visām organizācijām (gan privātā sektora uzņēmumiem, gan valsts iestādēm) ar vismaz 100 darbiniekiem, turklāt valstij un uzņēmējiem ir atlicis mazāk kā pusotrs gads, lai sagatavotos. Zviedrija, kas ir viena no pirmajām Eiropas Savienības valstīm adaptējusi šo Eiropas regulu, nosaka regulējumu uzņēmumiem, kas nodarbina 10 un vairāk darbiniekus. Ļoti iespējams, ka citas Skandināvijas un Eiropas valstis arī paplašinās šis normas piemērošanu.

No vienas puses, vairāk kā gads ir pietiekami ilgs posms, lai sagatavotos, no otras – jāņem vērā, ka, lai veiktu izmaiņas atalgojumu sistēmā, pārbaudītu tās praksē un, ja nepieciešams, veiktu korekcijas, uzņēmumiem nepieciešams laiks un finanses. Katrā uzņēmumā situācija būs atšķirīga – daudz kas ir atkarīgs no tā, cik sakārtota amata novērtēšanas un atalgojuma sistēma uzņēmumā ir šobrīd. Vai ir skaidri definēti un caurspīdīgi kritēriji, kā tiek klasificēti amati, kā tiek vērtēts un salīdzināts darbinieku sniegums, kā arī noteikts atalgojums. Jāņem vērā, ka direktīva attiecas ne tikai uz pamatalgu, bet arī darbinieku kopējo atalgojumu, ietverot prēmijas un citas regulārās piemaksas.

Tas noteikti sasauksies ar darba snieguma vērtējumu, atgriezeniskās saites sniegšanu u.c. procesiem, ko daļa uzņēmumu jau īsteno. Darba devējiem ir jāņem vērā, ka darbiniekam būs tiesības redzēt savu atalgojumu salīdzinājumā ar atalgojumiem līdzvērtīgos amatos, būs pamats jautāt un darba devējam būs pienākums sniegt