Līdz ar rudens atnākšanu un Saeimas darba pilnvērtīgu atsākšanos, turpinās debates par dažādiem plānotajiem grozījumiem OCTA likumā. Kā viens no diskusiju objektiem ir iespējamās OCTA polises seguma izmaiņas. Jau ilgstoši sabiedrībā dzirdamas diskusijas par to, vai OCTA polises segumā būtu iekļaujami tādi riski kā transportlīdzekļa bojājumi bedru vai citas neapmierinošas ceļa infrastruktūras dēļ, sadursmes ar meža zvēriem, vai papildu pakalpojums, kā, piemēram, tiešā zaudējumu regulēšana (citiem vārdiem - piesaku atlīdzību pie sava apdrošinātāja jeb TZR).
Šādas iniciatīvas regulāri atradušas dzirdīgas ausis populistisku politiķu vidū, kas tādējādi cenšas izrādīt rūpes par sava elektorāta interesēm. Var jau šķist, ka šādas plānotas izmaiņas liekas pašsaprotamas un loģiskas – kuram gan negribētos, ka bojājumi, kas radušies sadursmē ar meža zvēru vai bedrē pārsistas riepas dēļ, tiek atlīdzināti no OCTA apdrošinātāja puses? Tiesa, "pasakot A, ne vienmēr tiek pateikts arī B". Šajā gadījumā – ikvienas izmaiņas iespējamajā OCTA polises segumā, nesīs līdzi izmaiņas ne vien OCTA cenā, bet arī OCTA koncepcijā un likumā. Ne velti, apdrošinātāju vidū folklorizējies teiciens – OCTA pašam, bet KASKO… kaimiņam! Ar to saprotot, ka OCTA apdrošinātājs neapdrošina meža zvēru vai bedru civiltiesisko atbildību.
Ikviens apdrošinātājs, aprēķinot polises cenu, primāri vadās no ekonomiskā pamatojuma. Jo šaurāks polises tvērums (segums), jo mazāk risku apdrošinātājam, par kuriem būs jāmaksā atlīdzības. Jo mazāk risku – jo zemāka polises cena. Turklāt sabiedrības (šajā gadījumā autovadītāju) pieprasījums primāri ir tieši attiecībā uz OCTA cenu, citus faktorus atstājot tālākajās vietās, jo tas ir visiem vienādi definēts likumā apdrošināšanas produkts ar vienādiem nosacījumiem.
Šī gada augustā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, sadarbībā ar pētījumu kompāniju Norstat, veica aptauju, kurā autovadītājiem tika vaicāts – ja tiktu paplašināts OCTA polises segums, par kuriem no segumu veidiem tie būtu gatavi maksāt papildus pie OCTA cenas (tika piedāvāta iespēja izvēlēties vienu vai vairākus papildus segumu veidus). Uzreiz jāatzīmē, ka neviens no piedāvātajiem variantiem neieguva pārliecinošu vairākumu! 48% respondentu būtu gatavi piemaksāt, ja tiktu atlīdzināti zaudējumi, kas radušies nekvalitatīvās ceļa infrastruktūras dēļ (piemēram, bedres). 45% maksātu vairāk, ja tiktu atlīdzināti transportlīdzeklim nodarītie zaudējumi arī gadījumos, kad tos nodarījis nenoskaidrots transportlīdzeklis.
Pārējās atbildes guva vēl mazāku atbalstu. Piemēram, tikai 25% autovadītāju interesētu iespēja, ja pēc ceļu satiksmes negadījuma tie varētu vērsties ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu pie sava OCTA apdrošinātāja, t.i. pie kura pirkta OCTA, nevis pie pretējās puses apdrošinātāja (t.s. TZR). Iecere, iespējams, nav slikta, bet, vai ar tās ieviešanu nav nokavēts? Vai tās ieviešana nesarežģīs jau tā ļoti regulēto OCTA sistēmu? Ko tās ieviešana dos autoīpašniekiem, un vai tiešām visiem obligātā kārtā šāds risinājums ir nepieciešams? Šie ir jautājumi, uz kuriem jāatbild pirms iniciatīvas skatīšanas likumdevējā.
Kā redzams, autovadītāju atbalsts OCTA seguma palielināšanai nav viennozīmīgs. Turklāt esmu to uzsvēris jau vairākkārt – ikviens autovadītājs var brīvprātīgā kārtībā apdrošināt sevi pret faktiski jebkuru papildus risku, iegādājoties KASKO vai citu apdrošināšanas polisi. Plānota bieža pārvietošanās pa meža ceļiem, kur liels risks sadursmei ar meža zvēriem? Slikta ceļu infrastruktūra un iespējami riski sabojāt transportlīdzekli? Vēlme remonta laikā saņemt bezmaksas maiņas auto? Visiem šiem riskiem ir viena atbilde – KASKO. Turklāt jau šobrīd apdrošinātāji piedāvā papildus standarta OCTA polisei piepirkt klāt atsevišķu aizsardzību pret dažādiem riskiem, un, manuprāt, šī ir arī godīgāka attieksme pret tiem klientiem, kuri par papildu segumiem nevar vai nevēlas maksāt vairāk!
Paredzams, ka šajā rudenī diskusijas parlamentā par minētajiem grozījumiem būs karstas, turklāt papildus spiediens ir arī no Eiropas Savienības puses, lai tiktu pieņemts nacionālais regulējums, kas ievieš jaunās OCTA direktīvas prasības. Aizvien vairāk izjūtam klientu vēlmi apvienot obligāto OCTA un brīvprātīgo KASKO apdrošināšanas veidus vienā polisē. Dažādiem viedokļiem un diskusijām neapšaubāmi ir pamatojums, turklāt auto lietošanas paradumu maiņa un tehnoloģiju attīstība liek nemitīgi domāt par to kā uzlabot autovadītāju, pasažieru un transportlīdzekļu drošību un aizsargātību. Tomēr vienmēr der atcerēties arī teicienu, ka "Ziemassvētku vecītis nāk tikai vienreiz gadā", un par pārējām dāvanām un bonusiem visbiežāk tomēr jāmaksā papildus no savas kabatas. Apdrošināšanas polises segumu var paplašināt, bet tas jādara ar vēsu prātu un izsvēršanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!