Rakstu, kā ierasts, lidmašīnā, šoreiz atceļā no Vašingtonas uz Denveru. Vašingtonā tikko noslēgusies gada lielākā militāro tehnoloģiju izstāde "Army USA", kuras ietvaros manis pārstāvētā Latvijas–Amerikas tirdzniecības kamera organizēja Latvijas–ASV aizsardzības dronu simpoziju. Ar Latvijas vēstniecības Amerikā laipnu atbalstu konference notika vēstniecības mājīgajās telpās. Konferences mērķi bija sapulcināt ASV Latvijas uzņēmumus, kuri nodarbojas ar militārām autonomām ierīcēm, palīdzēt tiem nodibināt vajadzīgos kontaktus un iedrošināt uzsākt darbību ASV, kā arī popularizēt Amerikā Latvijas vadīto un daudzu sabiedroto valstu atbalstīto dronu koalīciju, kuras galvenais nolūks ir apgādāt Ukrainu ar droniem. Pozitīvs ieguvums bija arī dziļāku kontaktu iedibināšana starp Aizsardzības un Ārlietu ministrijas ierēdņiem un Latvijas dronu nozares flagmaņiem.
Maijā, kad uzsāku šī pasākuma rīkošanu, teicu sev – ja uz ASV atbrauks 5 uzņēmumi no Latvijas un Latvijas vēstniecībā mēs sapulcināsim kādus 20 dalībniekus, tad uzskatīšu, ka saiets ir savu mērķi sasniedzis. Kad pienāca pasākuma diena, reģistrējušies bija pāri par astoņdesmit dalībniekiem, bet no Latvijas uz ASV atbrauca un konferencē piedalījās trīspadsmit uzņēmumi.
Arī milzīgajā "Army USA" izstādē bija vērojams uzkrītošs autonomo iekārtu ražotāju skaita pieaugums. Teju trešdaļā stendu varēja apskatīt lidojošas, braucošas un peldošas uzpariktes, kuras spēj izspiegot vai iznīcināt, kalpojot frontes karavīriem par palīgiem vai autonomi pārvarot lielus attālumus. Visa spēle šeit ir gan iegūtās informācijas precizitātē, gan arī misiju mērogā, operativitātē un izmaksās.
Notiekošais Ukrainā rāda, ka mūsdienu karos uzsvars pārvirzās uz robotu armijām, tādēļ valstis, kuras būs attīstījušas savas industrijas un spēs šādas iekārtas ražot un darbināt, atradīsies drošākā situācijā nekā tās, kurām būs jāpaļaujas uz ārējiem piegādātājiem. Šie apsvērumi arī bija galvenais iemesls, kādēļ ASV galvaspilsētā rīkojām šo lielisko Latvijas uzņēmumu saietu.
Oktobris Latvijas biznesiem kopumā pagājis ASV zīmē, jo vēl tikai pirms dažām nedēļām notika arī Valsts prezidenta un ekonomikas ministra vizītes vairākās ASV pilsētās, kuras pavadīja visai ievērojamas Latvijas uzņēmēju delegācijas. Mūsdienu sociālo tīklu piedāvājums gluži labi ļāva sekot līdzi vizīšu interesantākajiem notikumiem.
Desmit gadu laikā, kopš dzīvoju Denverā, šī bija lielākā Latvijas delegācija – uz vairākām dienām atbrauca gan ekonomikas ministrs, gan arī kādu divdesmit uzņēmēju grupa. Man bija iespēja visus interesentus uzņemt "SAF Tehnikas" Denveras birojā un izstāstīt savu "Amerikas iekarošanas" stāstu, bet mūsu Latvijas–Amerikas tirdzniecības kamera kopā ar Denveras Pasaules tirdzniecības centru sarīkoja gluži pieklājīgi apmeklētu Latvijas biznesa forumu.
Latvijas uzņēmēju ārvalstu tūrēs ierasta ir "vārīšanās savā sulā", jo ir grūti organizēt jēgpilnas tikšanās ar apmeklējamās valsts uzņēmējiem. Lai sarīkotu šādu tikšanos, pirmkārt, pašam biznesmenim ir jāzina, ar ko tas vēlas tikties un kādu rezultātu panākt, bet, lai pie šādas saprašanas nonāktu, iepriekš jāveic pamatīgs izpētes darbs – ja tev ir padomā kāds eksportējams produkts, tad jāsaprot, kādi konkrētajā tirgū ir spēlētāji un spēles noteikumi un kā attiecīgais tirgus funkcionē, un tikai tad, ja šāda apjauta ir, var sākt meklēt savu vietu un domāt par partneriem un darījumiem.
Nereti reizēs, kad ārzemju braucienos ierodas liela uzņēmēju grupa, šādi braucieni atgādina t.s. "fishing expedition": dalībnieki ne visai labi pārzina savas laivas un makšķeres, nemaz nerunājot par zivīm, kuras tie atbraukuši ķert, uz attiecīgo upi, tādēļ arī vizītēs vislielākā iespēja ir satikties ar konsultantiem, grāmatvežiem vai juristiem, jo tiem vismaz ir skaidrs, ka jebkurš ārzemnieks ir viņu potenciālais klients. Latviešu vizīšu rīkošanu arī apgrūtina fakts, ka Latvija ASV ir mazpazīstama – "vidējais" Amerikas uzņēmējs par Latviju neko nav dzirdējis.
Lai situāciju uzlabotu, nepietiek strādāt "uz diasporu", ir jāveicina Latvijas atpazīstamība "mērķa tirgū". Par Korejas ceļu no Dieva aizmirstas "čuhņas" uz "Korean Cool" jau rakstīju šajā bloga ierakstā: https://bergsblogo.com/2024/04/02/the-birth-of-latvian-cool/. Lai sekmētos eksportā, Latvijai ir jāsaņemas uz kaut ko līdzīgu. ASV tirgū ir populāri vairāki Latvijas produkti: "Stoli" degvīns, "Mikrotik" datu maršrutizētāji, "Aranet" gaisa kvalitātes mērītāji, "Zabbix" tīklu vadības programmatūra, taču lietotāji tos nesaista ar Latvijas vārdu. Varbūt mūsu valsts tēla veidotājiem ir laiks lielāku uzsvaru likt uz stāstu par mūsdienīgiem produktiem?
Oktobris ir gandrīz jau garām – Latvijas uzņēmēji un politiķi izvagojuši ASV. Bet kas tālāk? Kā mēs zināsim, ka lietas iet uz labo pusi? Mana ASV iekarošanas panākumu mēraukla būtu trīs līdz piecu gadu laikā ASV atvērti vēl kādi divdesmit uzņēmumi kā "SAF Tehnika". Mūsu gada apgrozījums ASV ir ap divdesmit miljoniem, un šeit nodarbinām mazliet zem divdesmit cilvēkiem.
Ticiet man, ja ASV būtu divdesmit šādi uzņēmumi, pretī Latvijā būtu tūkstošiem labu darbvietu un izcili vērtīgs biznesa kontaktu tīkls. Valdībai tad varbūt nevajadzētu celt nodokļus vai "iebraukt" otrā pensijas līmeņa uzkrājumos. Turklāt, ja uzņēmumi savstarpēji sadarbotos, ieguvēji būtu Latvijas iedzīvotāji. Ja viena pati "SAF Tehnika" Denverā ir diezgan būtiski ietekmējusi šejienes diasporas dzīvi un dinamiku, iedomājieties, kāds varens spēks visā ASV būtu divdesmit šādi uzņēmumi! Tieši šī ideja arī iedvesmo mani darboties Latvijas–Amerikas tirdzniecības kamerā, organizēt pasākumus un apvienot ASV puses latviešu uzņēmējus un profesionāļus, jo kopā mēs esam liels spēks un varam izdarīt daudz vairāk nekā katrs atsevišķi.
Skeptiķi varētu sacīt, ka sapņot jau nevienam nav liegts, bet ko valdība var praktiski izdarīt, lai šādi divdesmit uzņēmumi ASV rastos? Pirmkārt, es domāju, ka jāturpina rīkot uzņēmēju un politiķu vizītes. Jo vairāk pūļu tiks ieguldīts to rīkošanā, piesaistot "vietējos", jo labāks būs rezultāts. Otrkārt, uzņēmēji ir jāmudina vērt vaļā filiāles. Tūrisms ir laba lieta, bet nekas nedod lielāku stimulu tikt pie pelnoša biznesa kā "foot on the ground" un apmaksājami ikdienas rēķini mērķa valstī. Treškārt, un varbūt tas ir pat svarīgākais, – valdībai ir jānosaka eksports kā prioritāte un ierēdņiem jāatbalsta uzņēmēji eksporta veicināšanā, kā arī lielie valsts ņēmumi ir jāvirza uz eksportu – katrs TET vai LMT, vai "Latvenergo" aiz sevis uz eksporta tirgu atvilks desmitiem mazāku uzņēmumu, un kopā veidosies spēks. Uzskatu, ka tieši šāda eksporta ētosa radīšana ir mūsu vadošo uzņēmēju un politiķu pienākums, kas ir pat svarīgāks par bezgalīgajām diskusijām par viena vai divu procentu nodokļu pārcelšanu no vienas izmaksu ailītes citā.
Pavisam drīz, 29. oktobrī plkst.18.00 pēc Latvijas laika, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un "Latvenergo" vadītāja Mārtiņa Čakstes Denveras vizītes atziņas tiks pārspriestas "Mini-Spotlight" vebinārā (angļu valodā). Jebkurš interesents par baltu velti var reģistrēties www.latvianchamber.com un piedalīties sarunā, vēlāk būs pieejams arī pārraides ieraksts. Šādu "Mini-Spotlight" semināru rīkošana pieder pie eksporta un sadarbības ētosa stiprināšanas, tādēļ aicinu pieslēgties visus, kuriem tas rūp!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!