Jānis Krievāns: Vai pietiek tikai ar uzdrīkstēšanos?

Savulaik ar dalību Skolēnu mācību uzņēmumā (SMU) uzdrīkstējās arī Mārtiņš Beņķītis un Edgars Laimīte, kuri nu pazīstami ar Gravity Team un savu darbību kriptovalūtu nozarē. Tā savu ceļu uzņēmējdarbībā sāka arī Marija Ručevska, inovāciju menedžmenta uzņēmuma Helve līdzdibinātāja un TechChill valdes locekle, kura šobrīd atbalsta tehnoloģiju uzņēmumus produktu izstrādē un attīstībā. Inovāciju un ideju vadības eksperte, Rīgas Tehniskās Universitātes Dizaina fabrikas vadītāja, pētniece, asociētā profesore un doktore Elīna Miķelsone arī sāka ar dalību SMU. Tāpat arī Toms Niparts un viņa finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Jeff App. Šie vārdi ir izskanējuši ne vien Latvijā, bet arī pasaulē, taču varbūt tā nebūtu noticis, ja viņiem nebūtu praktiskās uzņēmējdarbības izglītības pieredze jau skolas laikā.

Gatavojoties konferencei, veicām skolotāju un izglītības iestāžu vadītāju aptauju, lai noskaidrotu izglītības speciālistu domas par uzņēmējdarbības izglītību. Tā atklāja interesantus rezultātus. Uz jautājumu Vai ar obligāto mācību saturu pietiek, lai pilnvērtīgi attīstītu skolēnu inovēšanas prasmes (iniciatīvu, radošumu, problēmu risināšanu, kritisko domāšanu u.c.) 89,7% respondentu atbildēja, ka ar to nepietiek, un nepieciešama skolēnu dalība citās aktivitātēs. Tāpat aptauja atklāja izglītības speciālistu pārliecību, ka kompetences, kas tiek attīstītas uzņēmējdarbības izglītībā, ir svarīgas ne tikai potenciālajiem uzņēmējiem, bet ikvienam nākotnes profesionālim.

Izglītības ministrija ir izdarījusi labu darbu – tā ir nodrošinājusi likumdošanu, kas ļauj uzņēmējdarbības izglītībai būt daļai no mācību procesa, un skolu vadībai ir dota autonomija integrēt praktisko uzņēmējdarbības izglītību mācību saturā. Tomēr problēma nereti rodas pašās skolās, kur dažādu iemeslu dēļ skolēniem nav dota iespēja piedzīvot praktisko uzņēmējdarbības pieredzi. Realitātē daudzas skolas izvairās izmantot uzņēmējdarbības izglītības programmas, pamatojoties uz skolotāju pārslodzi un laika trūkumu. Lai gan pašvaldības bieži piedāvā finansiālu atbalstu šādu programmu ieviešanai, tas neatrisina pamata problēmu – skolotājiem pietrūkst laika, resursu un motivācijas, lai šīs programmas kvalitatīvi īstenotu.

Uzņēmējdarbības izglītības iekļaušana Latvijas izglītības saturā un skolēnu mācību uzņēmuma veidošanas atzīšana par līdzvērtīgu zinātniski pētnieciskajam darbam ir liels solis uz priekšu, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgas iespējas jauniešiem sagatavoties nākotnes izaicinājumiem. Tomēr joprojām pārāk lielā skaitā Latvijas skolu skolēniem netiek dota iespēja pilnvērtīgi sasniegt izglītības standartā noteikto, proti, gūt praktisko uzņēmējdarbības pieredzi.

Lai arī izglītības standartā ir iekļauta prasība pēc praktiskas uzņēmējdarbības pieredzes, skolu realitātē tas bieži vien aprobežojas ar teorētisku uzdevumu pildīšanu, kas nerada patiesu izpratni par uzņēmējdarbības procesu . Skolēni biznesa idejas izstrādā uz papīra, bet praktiskā pieredze bieži vien izpaliek. Taču mana pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības izglītībai ir jābūt kā apmācībām autoskolā – ja teoriju var apgūt ar grāmatas palīdzību, tad braukt iemācās tikai uz ceļa, tātad praktiski. Arī uzņēmējdarbību nevar iemācīties teorētiski, šīm kompetencēm jāveidojas praktiskajā darbībā. To apliecina arī nupat veiktās aptaujas dati. Te noder atcerēties par programmu un mācību metodi "Skolēnu mācību uzņēmumi", kas paredz skolēniem veidot mācību uzņēmumus. Tie pilda īsta uzņēmuma funkcijas un darbojas reālā vidē, skolēniem radot, attīstot, ražojot un pārdodot preces vai pakalpojumus. Manuprāt, šāda pieredze ir būtiska, un, kamēr tāda netiek nodrošināta, skolēniem tiek liegta iespēja patiesi izprast, ko nozīmē būt uzņēmējam un pēc būtības sasniegt standartā noteikto rezultātu – gūt praktisku uzņēmējdarbības pieredzi un analizēt sava mācību uzņēmuma darbību.

Svarīgākais uzņēmējdarbībā ir ideju radīšana, ticība savai idejai un varēšanai, kas vainagojas ar veiksmīgu uzņēmumu izveidi. Jāsaprot, ka ar uzņēmējdarbības izglītību mēs ne vien radām uzņēmējus, bet arī attīstām kompetences, kas ir vajadzīgas ikvienā nozarē, ikvienā profesijā. Piemēram, uzņēmējdarbībā neaizvietojama ir inovēšanas prasme, taču tā ir vajadzīga ne vien uzņēmējdarbībā – bez tās neiztikt praktiski nevienā profesijā. Inovēšanas prasmes, tostarp radošums, nepieciešams ikvienam vadītājam, ikvienam mārketinga speciālistam, ikvienam projektu vadītājam, pat grāmatvedim un ne tikai. Radošums, darbs komandā, līderība, stratēģiskā domāšana, problēmu risināšanas māksla. Uzņēmējdarbības izglītībā tiek attīstītas visas šīs un vēl citas spējas, prasmes un attieksmes, kas noteikti palīdz gūt panākumus arī nākotnes profesionālajās darba gaitās. Arī veiktajā aptaujā absolūtais vairākums respondentu atzīst, ka saredz saikni starp uzņēmējdarbības izglītību un inovēšanas prasmju attīstīšanu un jauniešu panākumiem darba tirgū. Ar jā un drīzāk jā atbildējuši vairāk kā 96% respondentu.

Aptaujas dati arīdzan atklāj kādu labumu sniedz uzņēmējdarbības izglītība. Tā stimulē radošo domāšanu, kas palīdz skolēniem pamanīt jaunas iespējas un risināt problēmas no dažādiem skatu punktiem, attīsta kritisko domāšanu, māca skolēnus analizēt informāciju, meklēt jaunas pieejas un izvērtēt, kas strādā un kas nē, veicina Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmīgiem un prasmīgiem cilvēkiem radot jaunus uzņēmumus un jaunas darba vietas. Respondenti norāda, ka tiek veicināta arī sociālā atbildība. Cilvēki kļūst vairāk ieinteresēti radīt risinājumus, kas uzlabo procesus un dzīves kvalitāti visiem sabiedrības locekļiem. Interesanti, ka ne mazums respondentu norādījuši, ka uzņēmējdarbības izglītība transformē pašu izglītību, proti, jaunas pieejas un inovācijas var mainīt arī pašas izglītības metodes, padarot tās modernākas, interaktīvākas un efektīvākas, pielāgojot tās nākotnes darba tirgus vajadzībām.

Mans aicinājums ir vairot izpratni, ka uzņēmējdarbības izglītība un uzņēmējdarbības kompetenču attīstīšana nav tikai "papildu aktivitāte", lai dažādotu mācību procesu – tā ir būtiska mūsdienīga mācību procesa sastāvdaļa. Darba tirgus prasa radošumu, iniciatīvu un spēju pielāgoties nemitīgi mainīgajai situācijai. Efektīvai spēju, prasmju un attieksmes attīstīšanai pieredze ir ļoti svarīga. Arī pasaulē atzīti izglītības eksperti norāda, ka "mācīšanās darot" būtiski uzlabo kompetenču apguvi. Turklāt augstāks kompetences attīstības līmenis tiek sasniegts, kad cilvēks spēj pielietot apgūto arī jaunās un nepazīstamās situācijās. Tieši tāpat, kā tas ir tad, kad skolēni, teorijā apgūto par produkta radīšanu, pielieto savas biznesa idejas attīstīšanai, saskaroties ar pirmajiem izaicinājumiem. Tā tas ir arī brīdī, kad skolēns CITS BAZĀRS pasākumā trenē savas komunikācijas prasmes ar visdažādākajiem klientiem.

Jo vairāk būs šādu veiksmīgu jauniešu, ko minēju raksta sākumā, jo vairāk jaunieši un arī izglītības iestāžu vadība novērtēs praktiskās uzņēmējdarbības izglītības nozīmi. Mūsu uzdevums ir stāstīt par šiem labās prakses piemēriem, skolām un skolotājiem, kuri jau gadu desmitiem neatlaidīgi strādā, sasaistot teorētisko zināšanu apguvi ar principu "mācies darot". Uzskatu, ka uzņēmējdarbības izglītībai ir milzīgs potenciāls, lai sagatavotu skolēnus nākotnes izaicinājumiem, taču tikai tad, ja to īsteno ar patiesu izpratni un jēgpilni.