Pasaules demogrāfiskās tendences norāda uz būtisku izmaiņu sabiedrības struktūrā – cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, dzīvo ilgāk un ir aktīvāk iesaistīti sabiedrībā nekā iepriekšējās paaudzēs. Šīs izmaiņas rada ilgmūžības ekonomikas jeb "longevity economy" izaugsmi, jo vecāka gadagājuma cilvēki kļūst par būtisku sabiedrības daļu ne tikai kā patērētāji, bet arī kā aktīvi darba tirgus dalībnieki, uzņēmēji un brīvprātīgie. Vai finanšu nozare pietiekami pielāgojas senioru vajadzībām un nodrošina piekļuvi finanšu pakalpojumiem?
Seniori: uzticami aizņēmēji ar stabiliem ienākumiem
Ja vēsturiski cilvēki tika mudināti likvidēt parādus pirms aiziešanas pensijā vai pēc iespējas agrāk, tad pēdējo gadu desmitu laikā finanšu speciālisti ir mainījuši šo nostāju. Arvien vairāk mājsaimniecību, kurās dzīvo cilvēki pēc 55 gadu vecuma, ir parādsaistības, liecina organizācijas Employee Benefit Research Institute (EBRI) dati. Un šai tendencei nav negatīvas sekas – vecāka gadagājuma cilvēki arvien biežāk izmanto aizdevumus neparedzētiem izdevumiem un dzīves kvalitātes uzlabošanai, tādējādi saglabājot aktīvu lomu sabiedrībā.
Tātad ir jāņem vērā, ka ilgmūžības ekonomika uzliek par pienākumu arī finanšu industrijai pārskatīt, vai senioriem tiek nodrošināta piekļuve finanšu pakalpojumiem, jo īpaši neparedzētos gadījumos, tādējādi nodrošinot vecāka gadagājuma cilvēku finansiālo labklājību. Lielākais stereotips ir uzskatīt, ka seniori
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!