Endrjū H.C. Lī: Ķīnas militārās mācības Taivānas tuvumā: draudi mieram un stabilitātei  (4)

Militārajās mācībās, kurās piedalījās 153 Ķīnas militārās lidmašīnas un 34 jūras un krasta apsardzes kuģi, tika veikti kopīgi uzbrukumi Taivānas tuvumā, koncentrējoties uz jūras manevriem un gaisa operācijām un kopīgu patrulēšanu, ostu un teritoriju kontroli, triecieniem pa sauszemes un jūras mērķiem un visaptverošas pārvaldības pārņemšanu, demonstrējot Ķīnas militārās spējas un gatavību nostiprināt kontroli pār Taivānu, kā arī pārbaudot Austrumu militāro operāciju rajona pavēlniecības kopīgās operatīvās spējas. Mācību laikā Ķīnas lidmašīnu bāzes kuģis "Liaoning" kuģoja cauri Baši kanālam, kas atrodas starp Taivānas Orhideju salu un Filipīnu Mavulis salu, lai ieietu Klusā okeāna rietumu daļā. Saistībā ar pelēkās zonas konfliktiem Ķīnas krasta apsardze turpināja ar tiesībaizsardzības pasākumiem, pirmo reizi publiski paziņojot, ka četras flotes riņķo ap Taivānu pretēji pulksteņrādītāja virzienam.

No Taivānas prezidenta vēlēšanām janvārī līdz augustam Ķīna katru mēnesi ir veikusi vidēji trīs līdz četras kopīgas kaujas gatavības patruļas, kas liecina, ka tas ir kļuvis par regulāru parādību. Šāda spēka demonstrēšana nav tikai militārās meistarības demonstrācija; tas ir skaidrs signāls Taivānai un starptautiskajai sabiedrībai, ka Ķīna ir gatava saasināt spriedzi, lai sasniegtu savus mērķus. Šāda rīcība grauj trauslo mieru, kas pastāv Taivānas šaurumā, un rada tiešus draudus reģiona stabilitātei.

Šī militārā operācija notika četras dienas pēc tam, kad Taivānas valsts svētku dienā prezidents Lai teica runu, kurā atkārtoti apliecināja Taivānas apņemšanos aizstāvēt suverenitāti un demokrātiskās vērtības. Viņš aicināja uz miermīlīgu dialogu un sadarbību, vienlaikus atkārtoti apliecinot 23 miljonu Taivānas iedzīvotāju apņēmību stingri pretoties ārējam spiedienam un apstiprinot Taivānas kā suverēnas valsts identitāti, kā arī skaidri norādot, ka Taivāna nepakļausies iebiedēšanai. Prezidenta Lai vēstījums ir pilnīgi skaidrs un vērsts uz to, lai stiprinātu spēcīgu nacionālā lepnuma un vienotības sajūtu. Tomēr mācības ir tiešs izaicinājums šiem noskaņojumiem, atspoguļojot pašreizējo saspīlējumu šauruma kaimiņvalstu attiecībās. Tas arī skaidri norāda, ka Pekina nevēlas iesaistīties konstruktīvā dialogā, gluži pretēji - tā ir apņēmības pilna pastiprināt savu militāro nostāju, reaģējot uz šķietamiem izaicinājumiem tās suverenitātes pretenzijām pār Taivānu, un vajadzības gadījumā izmantot spēku.

Taivānas šaurums ir ļoti svarīgs jūras koridors, jo caur tā ūdeņiem plūst ievērojama daļa pasaules tirdzniecības. Jebkuram tirdzniecības satiksmes traucējumam šajā apgabalā var būt katastrofālas sekas pasaules ekonomikai. Aprēķini liecina, ka šādi traucējumi varētu izdzēst triljonus dolāru no pasaules IKP un nopietni kaitēt piegādes ķēdēm, kuras jau tā ir saspringtas dažādu ģeopolitisko saspīlējumu un COVID-19 pandēmijas ilgstošo seku dēļ.

Pēdējo desmit gadu laikā Ķīna ir ievērojami palielinājusi savu aizsardzības budžetu, kas atspoguļo tās pieaugošās politiskās ambīcijas un militārās spējas. Saskaņā ar oficiālajiem ziņojumiem Ķīnas aizsardzības izdevumi ir pastāvīgi palielinājušies, 2024. gadā sasniedzot 232 miljardus ASV dolāru, kas ir krasā pretstatā aizsardzības budžetam pirms desmit gadiem, kas bija aptuveni 100 miljardi ASV dolāru. Pastāv plaši izplatīts uzskats, ka Ķīnas ikgadējie aizsardzības izdevumi ir daudz lielāki, nekā tie ir patiesībā, jo netiek ņemts vērā finansējums paramilitārajām organizācijām, militārajiem pētījumiem un attīstībai, kā arī daudzām notiekošajām militārajām operācijām. Tomēr šis ievērojamais pieaugums uzsver Pekinas stratēģiju modernizēt savus militāros spēkus un paplašināt savu ietekmi gan reģionālā, gan globālā mērogā. Salīdzinājumam, Taivānas aizsardzības budžets 2024. gadam ir aptuveni 19 miljardi ASV dolāru, kas uzsver milzīgo atšķirību militārajos izdevumos starp abām pusēm. Šī atšķirība ne tikai uzsver problēmas, ar kurām Taivāna saskaras aizsardzības jomā, bet arī rada bažas par spēku līdzsvaru Taivānas šaurumā.

Ķīnas militārās ietekmes palielināšana ir īpaši redzama Dienvidķīnas jūrā, kur tā ir paplašinājusi savu klātbūtni, būvējot mākslīgas salas un militārās bāzes. Šie notikumi ir ļāvuši Ķīnai izvirzīt savas teritoriālās pretenzijas uz strīdīgiem ūdeņiem, izraisot pastiprinātu spriedzi ar kaimiņvalstīm, piemēram, Vjetnamu, Filipīnām un Malaiziju. Dienvidķīnas jūra ir kritiski svarīgs jūras ceļš globālajai tirdzniecībai, un Ķīnas agresīvā nostāja ir izraisījusi satraukumu reģionālajās lielvalstīs un starptautiskajā sabiedrībā. Šīs zonas militarizācija apvienojumā ar Ķīnas uzstājīgajām pretenzijām ir radījusi nenoteiktības un nestabilitātes vidi, jo īpaši Taivānā.

Turklāt Ķīnas ambīcijas sniedzas pāri tās tiešajām robežām, īstenojot tādas iniciatīvas kā Joslas un ceļa iniciatīva (BRI). Šī vērienīgā infrastruktūras projekta mērķis ir uzlabot savienojamību visā Āzijā, Eiropā un Āfrikā, taču tas ietver arī militāro bāzu un ostu izveidi stratēģiskās vietās. Ieguldot līdzekļus šajos objektos, Ķīna cenšas nodrošināt savas jūrniecības intereses un demonstrēt spēku tālu aiz saviem krastiem. Šāda militārās infrastruktūras paplašināšana ietekmē reģionālo drošību, jo tā ļauj Ķīnai ietekmēt galvenos kuģošanas ceļus un nostiprināties reģionos, kuros tradicionāli dominē Rietumu lielvaras.

Pēdējo desmit gadu laikā palielinātais Ķīnas aizsardzības budžets atspoguļo tās ambīcijas paplašināt savu militāro ietekmi un politisko ietekmi. Ķīnas un Taivānas aizsardzības izdevumu atšķirības uzsver problēmas, ar kurām Taivāna saskaras, lai nodrošinātu savu drošību. Tā kā Ķīna turpina izvirzīt savas pretenzijas Dienvidķīnas jūrā un paplašināt savu aizjūras militāro infrastruktūru, reģionā pieaug saspīlējums un nenoteiktība. Ķīnas rīcības ģeopolitiskās sekas ir nozīmīgas, ietekmējot ne tikai Taivānas šaurumu, bet arī plašāku drošības dinamiku Indijas un Klusā okeāna reģionā.

Turklāt Ķīnas atbalsts Krievijas iebrukumam Ukrainā, kas tiek pasniegts kā neitralitātes apliecinājums, vēl vairāk sarežģī ģeopolitisko situāciju. Šāda saskaņa ar Krieviju ir radījusi šaubas par Ķīnas nodomiem un gatavību izaicināt pastāvošo starptautisko kārtību. Šīs partnerības sekas attiecas arī uz Indijas un Klusā okeāna reģionu, kur Ķīnas rīcību skeptiski vērtē daudzas valstis, kuras ir nobažījušās par tās pieaugošo pašpārliecinātību.

Starptautiskajai sabiedrībai ir jāapzinās situācijas nopietnība un jāiestājas pret Ķīnas bezatbildīgo un bīstamo rīcību. Jāpastiprina diplomātiskie centieni, lai mudinātu Ķīnu pārtraukt militārās provokācijas un iesaistīties jēgpilnā dialogā ar Taivānu. Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas Savienībai un citām valstīm, kas ir ieinteresētas saglabāt stabilitāti Āzijas un Klusā okeāna reģionā, būtu jākoordinē savas atbildes reakcijas, uzsverot miera un drošības nozīmi Taivānas šaurumā.

Papildus diplomātiskajiem pasākumiem ir būtiski, lai starptautiskā sabiedrība pastiprinātu atbalstu Taivānai. Šis atbalsts var izpausties dažādos veidos, tostarp militārā aprīkojuma nodrošināšanā, izlūkdatu apmaiņā, jūras spēku kuģu nosūtīšanā caur Taivānas šaurumu, Taivānas starptautiskās līdzdalības atbalstīšanā un sadarbības veidošanā kiberdrošības, dezinformācijas, civilās aizsardzības un kognitīvās karadarbības jomās. Stiprinot Taivānas aizsardzības spējas, starptautiskā sabiedrība var atturēt Ķīnu no turpmākas agresijas un stiprināt vēstījumu, ka uz jebkuru mēģinājumu mainīt status quo Taivānas šaurumā vai apspiest demokrātisko Taivānu ar spēka palīdzību sekos vienota reakcija.

Turklāt plašsaziņas līdzekļiem un publiskajam diskursam arī būtu jāuzņemas būtiska loma, lai palielinātu informētību par Ķīnas militāro darbību sekām. Labi informēta sabiedrība var izdarīt spiedienu uz valdībām, lai tās ieņemtu stingrāku nostāju pret Ķīnas provokācijām un atbalstītu politiku, kas veicina mieru un stabilitāti reģionā. Tas ietver arī to iespējamo ekonomisko seku apzināšanos, ko var radīt satiksmes traucējumi Taivānas šaurumā, un to, cik svarīgi ir saglabāt atvērtus un drošus jūras ceļus globālajai tirdzniecībai.

Taivānas šaurums ir stratēģiski svarīgs jūras koridors, kas kalpo kā izšķirošs ceļš reģiona drošībai un globālajai tirdzniecībai. Tie ir starptautiski ūdeņi, un nekādā ziņā nav iekšēja jūra, uz ko pretendē Ķīna. Tā nozīmi palielina ģeopolitiskais saspīlējums reģionā, padarot to par militārās klātbūtnes un stratēģisko manevru centrālo punktu, tādējādi ietekmējot plašāka Indijas un Klusā okeāna reģiona stabilitāti un drošību. Brīvības, atvērtības un miera saglabāšana Taivānas šaurumā un Indijas un Klusā okeāna reģionā ir kļuvusi par starptautisku konsensu.

Taivāna ne tikai ieņem centrālo pozīciju pirmajā salu ķēdē drošības ziņā, bet tai ir arī būtiska loma "nesarkanās" piegādes ķēdē un globālajā demokrātisko vērtību ķēdē ekonomiskā ziņā. Ķīnas nepārtrauktās militārās mācības Taivānas tuvumā nozīmē būtisku spriedzes eskalāciju, kas apdraud mieru un stabilitāti Taivānas šaurumā, un uzsver dialoga un diplomātijas nozīmi un steidzamību, risinot problēmas, ko rada pieaugošais nacionālisms un ģeopolitiskā konkurence.

Jebkādu traucējumu Taivānas šaurumā iespējamās ekonomiskās sekas ir pārāk nopietnas, lai tās ignorētu. Starptautiskajai sabiedrībai ir izlēmīgi jāreaģē uz šīm bezatbildīgajām un bīstamajām darbībām, aicinot Ķīnu pārtraukt militārās provokācijas un iesaistīties konstruktīvā dialogā, kā arī kopīgi strādāt, lai nodrošinātu mieru šajā svarīgajā reģionā. Solidarizējoties ar Taivānu un nostiprinot suverenitātes un demokrātijas principus, pasaules sabiedrība var palīdzēt novērst turpmāku agresiju un veicināt stabilu un pārtikušu nākotni visiem.