Patrīcija Ivanova, Aina Kratovska: Vēdera aortas aneirisma – kā snaudošs slepkava

Balstoties savā ārstu pieredzē, varam apgalvot, ka vēdera aortas aneirisma ir kā snaudošs slepkava. Cilvēks par viņu uzzina tad, kad jau ir notikusi katastrofa.

Tāpēc pastāstīsim par dzīvības vērtu tematu un būsim gandarītas, ja iespējami vairāk cilvēku būs zinoši un informēti – ko varam darīt tagad un ilgtermiņā savas veselības labā, kādi izmeklējumi būtu jāveic un ar kuriem ārstiem jākonsultējas, lai izvairītos no bēdīga iznākuma.

Kas ir vēdera jeb abdominālās aortas aneirisma (AAA)?

Cilvēka organismā lielākais arteriālās asinis nesošais asinsvads ir aorta. Tā tiek iedalīta krūšu aortā un vēdera aortā. Aterosklerozes, dažādu riska faktoru, piemēram, smēķēšanas, cukura diabēta u. c. faktoru dēļ, kā arī noteiktu ģenētisku izmaiņu rezultātā mēdz attīstīties patoloģisks vēdera aortas paplašinājums.

Kas ir aortas aneirismas plīsums? Tā ir ļoti smaga iekšēja asiņošana jeb faktiski vislielākā iespējamā asiņošana. Tas ir lielākais asinsvads, kas cilvēkam ir! Tāpēc izšķiroši svarīgi ir preventīvi novērtēt riskus un novērst šo aortas aneirismas plīsumu.

Kā atpazīt vēdera aortas aneirismas plīsumu un iekšēju asiņošanu?

Tā izpaužas kā ļoti stipras sāpes mugurā un/vai vēderā, kas var izstarot uz cirkšņiem, uz muguru. Cilvēks vairākkārt nosvīst aukstiem sviedriem. Var zaudēt samaņu. Ļoti paātrinās sirdsdarbība. Un tajā mirklī, kad cilvēks piedzīvo nosauktos veselības traucējumus, dažkārt pat mediķi prehospitālā posmā var šo patoloģiju neatpazīt un sajaukt ar kādu muguras saslimšanu vai uroloģisku, piemēram, nierakmeņu izraisītu akūtu saslimšanu un attiecīgi kļūdīties novērtējumā.

Protams, ja pacients nonāk slimnīcā, novērtēt un precīzi noteikt diagnozi vairs nebūs sarežģīti. Ja plīsušu vēdera aneirismu neārstē, mirstība ir ļoti augsta – 90% līdz pat 100%. Šī atziņa nav iepriecinoša, un tas nozīmē, ka lielāko daļu pacientu pēc aortas aneirismas plīsuma, mēs – ārsti – nesastopam. Kad aorta plīst, pastāv liels risks īsā laikā nomirt, bet apstākļos, kad pacientu tomēr pagūst aizvest līdz slimnīcai, runa ir par minūtēm, nevis dienām. Ja insulta gadījumā svarīgas ir stundas, aortas aneirismas plīsuma gadījumā runa ir par minūtēm.

Apsolām, ka turpmāk mūsu vēstījums būs gaišākās krāsās un cerīgās noskaņās balstīts. Un, līdzīgi kā filmu režisori un scenārija autori, mēģināsim pastāstīt – kā rīkoties, lai izmainītu un/vai novērstu šo nelabvēlīgo veselības notikumu.

Tātad – vai un kā varam to novērst?

Un kam būtu ieteicams veikt aortas izmeklējumu, neatliekot uz vēlāku laiku? Ir identificēta īpaša riska grupa – vīrieši pēc 65 gadu vecuma, smēķētāji, ar paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu jeb hipertensiju un cukura diabētu.

Ja esat definētajā riska grupā, steidzami jārīkojas! Vajadzētu veikt ultrasonogrāfiju vēdera dobumam un novērtēt, kāda ir vēdera aorta. Savukārt krūšu aortu ar ultrasonogrāfijas metodi nav iespējams izvērtēt vienlīdz labi visos tās posmos – krūšu kurvja līmenī noteicošais izmeklējums būs datortomogrāfijas angiogrāfija.

Kādam jābūt vēdera aortas diametram?

Normālais vēdera aortas diametrs ir 2 – 2,5 cm. Ja ultrasonogrāfijas izmeklējuma laikā ārsts apraksta tieši šādu aortas izmēru, tad ar lielāko varbūtību aortas aneirisma nekad arī neattīstīsies. Bet, ja vēdera ultrasonogrāfijā tiek konstatēts, ka aorta ir paplašināta un paplašinājums ir no 2,5 līdz 3 cm, nepieciešams regulāri kontrolēt aortas diametru, atkārtojot izmeklējumu. Savukārt, ja aortas aneirisma ir jau 5 cm, ģimenes ārstam būtu jānosūta pacients uz datortomogrāfijas angiogrāfiju aortai ar kontrastvielu un pēc tam ar šī izmeklējuma datiem steidzami jādodas uz ambulatoro konsultāciju pie asinsvadu ķirurga. Asinsvadu ķirurgs sniegs savu profesionālo redzējumu un atbilstoši starptautiskām medicīniskām vadlīnijām noteiks, cik regulāri kādā laika intervālā vēl turpināt novērot aortas aneirismu un kādus izmeklējumus veikt vai arī noteiks operācijas datumu. Ultrasonogrāfijas izmeklējums ir nekaitīgs, to var veikt atkārtoti, tādēļ tas kalpo kā labs skrīninga metodes variants pacientiem riska grupā.

Kad plānot aortas aneirismas operāciju, un kāda operācijas metode būtu vispiemērotākā?

Tātad, kā noskaidrojām: palielinoties aneirismas diametram, pieaug aneirismas plīsuma risks. Biežāk vēdera aortas aneirisma attīstās vīriešiem. Dāmām populācijā aneirismu sastopamība nav tik bieža, bet diemžēl ir augstāks plīsuma risks. Līdz ar to starptautiskajās medicīniskajās vadlīnijās noteikts, ka vīriešiem ir paaugstināts aortas aneirismas plīsuma risks diametra gadījumā virs 5,5 cm, bet sievietēm virs 5 cm. Lai gan vadlīnijas neparedz, ka sievietēm būtu jāveic skrīninga izmeklējums pēc līdzīgām pazīmēm kā vīriešu profilā, vēlētos iedrošināt – tas nav aizliegts! Ja sieviete seko savai veselībai un it īpaši, ja ģimenē ir bijuši notikumi, kur radinieki ir miruši ar aneirismatiskām saslimšanām, tajā skaitā arī galvas aneirismu plīsumiem vai citu asinsvadu aneirismu plīsumiem, šīm sievietēm aortas aneirismas risks varētu būt stipri augstāks.

Varam secināt un apgalvot, ka vēdera aortas aneirismas skrīnings ir vienīgais ceļš, kā varam būtiski mazināt aortas aneirismas plīsuma riskus, tādējādi mazinot mirstības rādītājus šo pacientu grupā. Ir svarīgi apzināties, ka vēdera aortas aneirismu cilvēks nejūt, tātad – par šo patoloģiju pat nenojauš, līdz tā tiek atklāta. Un, ja skrīningā to atklāj, tā ir laba ziņa pacientam, jo varam piedāvāt plānotu operāciju.

Ārstēšanas metodes mūsdienās ir divas – mazinvazīvā endovaskulārā metode un atvērtā ķirurģiskā operācija. Metodes izvēlē pacientam būtu jāuzticas ārstam, jo ir daudz kritēriju, pēc kuriem vadoties tiek izvērtēts, kura no metodēm būtu piemērotākā konkrētajam pacientam.

Bieži publiskajā telpā izskan apgalvojumi: "Ko tur vairs 80 gados var izdarīt un vai vispār vajadzētu censties?" Šādiem spriedelējumiem, pastāvot mūsdienu medicīnas iespējām, nevajadzētu būt vispār, jo cilvēka veselība un dzīvība ir lielākā absolūtā vērtība. Attīstoties tehnoloģijām, skrīninga izmeklējumu metodēm un arī ieviešot inovatīvas un mazinvazīvas operāciju metodes, spējam palīdzēt un ārstēt ļoti sarežģītas veselības problēmas pacientiem neatkarīgi no vecuma.

Jau minētās mazinvazīvās endovaskulārās aortas aneirismas stentprotezēšanas operācijas Austrumu slimnīcas Invazīvās radioloģijas klīnikā tiek ļoti rūpīgi plānotas un veiktas multidisciplinārā komandā. Iespējams, reti kurš zina: ja pacientiem paredzēta gan vēdera dobuma aneirismas, gan arī krūšu dobuma aneirismas operācija, tad jau tagad protēzes šim konkrētajam pacientam tiek šūtas pēc individuāla pacienta asinsvadu parauga, līdzīgi kā augstās modes piegrieztnes, – tas ir īsts individualizētas medicīnas paraugs! Un pacienta vecumam arī šajā gadījumā nav ierobežojošas nozīmes.

Gadījumos, kad pacienta aortas aneirismas anatomijas īpatnību dēļ ir nepieciešama individualizētas protēzes pielietošana, ar lielu varbūtību – vaļēja ķirurģiska operācija šādiem pacientiem ir ar ļoti augstu risku, tādēļ minimāli invazīvais operācijas veids būs optimālākais risinājums, kā cilvēkam glābt dzīvību. Tāpēc ir ļoti svarīgi aortas aneirismu diagnosticēt laikus, jo, ja šāda anatomiski sarežģītas lokalizācijas vai formas aortas aneirisma ir plīsusi, iespējas šī konkrētā cilvēka dzīvību glābt šādā situācijā ir ļoti minimālas, jo piemērotu individualizētu protēzi nevar dabūt minūtes vai stundas laikā.

Nobeiguma secinājumi jeb Ko mēs redzam un secinām par veselības pratību, dzīvildzi un dzīves kvalitāti

Daudzviet pasaulē, kur ir ieviests vēdera aneirismas skrīnings, plīsušo aneirismu skaits populācijā ir minimāls. Tāpat aneirismu skaits mazinās, ja attiecīgajā valstī ir laba aterosklerozes terapija. Savukārt populācijās, kur tiek nodrošināts skrīnings, mazāk ir aortas aneirismas plīsumu.

Tikpat svarīgi apzināties, ka aortas aneirismai ir tie paši riski, kas aterosklerozes attīstībai vai arī sirds slimību attīstībai. Individuālā atbildības līmenī būtu jācenšas ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus. Savukārt, parādoties pirmajām veselības problēmām, nedrīkstētu tās atstāt pašplūsmā. Jāseko asinsspiedienam, jāatmet smēķēšana, jāārstē cukura diabēts, jāmazina aptaukošanās, jākontrolē holesterīns! Un būtu svarīgi apzināties, ka neesam vieni ar savām veselības problēmām! Uzticēties savam ģimenes ārstam vai ārstējošajam ārstam, ņemt vērā ieteikumus un ievērot tos.

Diemžēl savā ārsta ikdienā vērojam dzīvesziņu, kas īpaši raksturīga senioriem, kuriem ir hipertenzija vai lipīdu disbalanss un ir sava nesalaužama pārliecība par to, ka "zāles sabeigs kuņģi" vai "es jau lietoju vairākas zāles, tādēļ šīs pagaidām atlikšu". Vēl viena nacionālā īpatnība, ka kungus ir ārkārtīgi grūti dabūt pie ārsta. Arī gados jauni cilvēki bieži apgalvo – dzīvoju veselīgi, eju vingrot uz trenažieru zāli un retu reizi uzsmēķēju... Izpratne par veselīgu dzīvesveidu mēdz būt dažāda mūsu platuma grādos, taču pasaule mainās un mēs kā sabiedrība – arī. Gribētos, lai pārmaiņas veselīga dzīvesveida virzienā būtu vērienīgākas, bet labi, ka izpratne un zināšanas par to ir ar augšupejošu tendenci. Tādēļ novēlam visiem apzināties, ka veselība ir un būs mūsu lielākais aktīvs, un rīkoties tā, lai šos aktīvu vairotu.