Pagājušajā nedēļā Labklājības ministrija (LM) informēja, ka taupības nolūkos iedzīvotāji ar maznodrošinātā statusu no nākamā gada vairs nesaņems Eiropas Savienības finansētās un Latvijas valsts līdzfinansētās pārtikas pakas. Tās mazākā apmērā nekā līdz šim būs pieejamas vairs tikai trūcīgajiem un krīzes situācijās nonākušajiem Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem. Nereti jaunas situācijas nes daudz nezināmo. Šajā gadījumā viss ir puslīdz skaidrs: daļa sabiedrības, kas jau tā pakļauta nabadzības un sociālās izstumtības riskam, nonāks vēl sarežģītākā situācijā, faktiski dzīvojot pastāvīgā izsalkumā.
Kad sākās Eiropas pārtikas paku atbalsta programma, bija skaidrs, ka naudas kaut kad pietrūks, tomēr neviens no programmas apsaimniekotājiem – ne LM, ne Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) – toreiz, pirms kara Ukrainā un inflācijas, nevarēja iedomāties, ka tas notiks tik drīz.
Šobrīd abas organizācijas cīnās par Eiropas fondu atlikumu pārdali vai iespēju izmantot finansējumu no neparedzētiem izdevumiem, taču atduras pret politiskās gribas trūkumu citās ministrijās. Starp citu, te būtu darbs ne tikai pašmāju politiķiem, bet arī mūsu Eiroparlamenta deputātiem – iestāties par to, lai Eiropas finansējums pārtikas pakām Latvijā būtu pieejams arī pēc 2025. gada.
LM Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām vadošās iestādes vadītāja Aurika Stratane medijiem minēja, ka Eiropas nodrošinātās pārtikas pakas no 1. janvāra vairs nesaņems aptuveni 15 000 maznodrošināto, savukārt trūcīgajiem pieejamais atbalsts samazināsies. Maznodrošinātajiem ienākumu slieksnis ir salīdzinoši augstāks nekā trūcīgajiem, un ne visiem ir iespēja saņemt Eiropas pārtikas pakas. Tomēr pētījumi rāda, ka pirmais, uz kā cilvēki cenšas ietaupīt, ir pārtika.
Tātad mazāk un nabadzīgākas maltītes kļūs par normu ne vienā vien mājsaimniecībā. Savukārt trūcīgie pārtikas paku samazinājumu izjutīs ļoti skaudri, jo nereti šīs pakas ir viņu vienīgais papildu pārtikas avots. Paredzams, ka vairāk kļūs arī to, kuri meklēs atbalstu Pārtikas bankā un citās labdarības organizācijās, it sevišķi rudenī un ziemā, kad cilvēki ar zemākiem ienākumiem parasti vēršas pēc atbalsta sakarā ar izdevumu pieaugumu. Pārtikas banka katru mēnesi ar pārtikas pakām palīdz ap 6500 cilvēku – ģimenēm ar bērniem, senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti un viņu tuviniekiem.
Kad lūdzēja lomā pievienosies arī līdzšinējie Eiropas pārtikas paku saņēmēji, neviena labdarības organizācija, ieskaitot Pārtikas banku, nespēs palīdzēt – šī mērķgrupa vienkārši ir pārāk liela. Esošais ziedojumu apjoms neļaus palīdzēt visiem jaunajiem atbalsta lūdzējiem.
Lūgt atbalstu nav nekas slikts. Tas nenozīmē, ka mēs kā valsts esam nabadzīgi vai ka cilvēki ir neizdarīgi un slinki, vienkārši gadās sarežģītas situācijas. Pat pārtikušajās Eiropas valstīs – Vācijā, Spānijā, Lielbritānijā – darbojas pārtikas bankas un ir cilvēki, kam tās ir vajadzīgas. Pārtikas banka veic divus lieliskus darbus uzreiz: pabaro izsalkušos un samazina izšķērdētās pārtikas apjomu.
Taču jautājums ir par mūsu kapacitāti. Nevalstiskās organizācijas ir palīgs valstij, pieliekot savu roku tur, kur nesniedzas valsts iestāžu iespējas. Mēs nevaram uzņemties valsts darbu, un mums arī nav tik apjomīga finansējuma. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā pārtikas bankas saņem gan pašvaldību, gan valsts finansējumu, jo tiek uztvertas kā daļa no sociālās palīdzības sistēmas. Latvijā tā pagaidām nav, kaut arī Pārtikas banka labprāt kļūtu par sociālo partneri.
Lielāks finansējums nozīmētu vairāk mašīnu, vairāk darbinieku, vairāk ziedojumu un iespēju tos nogādāt saņēmējiem, bet šobrīd iespējas palīdzēt vēl vairāk cilvēkiem ir ierobežotas.
Jā, notiek arī labas lietas. Pārtikas bankai ir plašs uzticamu draugu loks – vairumtirgotāji, privātpersonas un uzņēmēji, kuri ziedo naudu vai produktus un regulāri piedalās pārtikas paku piepildīšanas akcijās Rimi veikalos, ziedojot pārtiku ar ilgiem derīguma termiņiem, kvalitatīvas preces ar pēdējo dienu termiņiem un svaigo pārtiku. Liels un pozitīvs solis ir arī tikko 18. oktobrī Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprinātās "Pārtikas ziedošanas vadlīnijas" – dokuments, par kuru ļoti priecājamies un kura izstrādē pēc Pārtikas bankas iniciatīvas kopā ar Zemkopības ministriju (ZM) un citiem partneriem ieguldīts milzīgs darbs, balstoties uz vērtīgo Rimi piemēru pārtikas ziedošanā no veikaliem visā Latvijā. Līdzīgas nacionālās vadlīnijas ir arī mūsu Eiropas kaimiņiem. Tās palīdz ziedotājiem pareizi veikt pārtikas ziedojumus, bet labdarības organizācijām saprast, kā pēc iespējas drošāk tos novirzīt saņēmējiem. Mēs ceram, ka šis solis palīdzēs aktivizēt visu pārtikas aprites ekosistēmu.
Tomēr ar šīm aktivitātēm nepietiks, lai pabarotu visus izsalkušos. Skaidrs, ka tagad un tūlīt risinājumu neatradīsim, bet, vēlākais, nākamā gada sākumā būtu visiem kopā jādomā ja ne par gada otro pusi, tad vismaz par 2026. gadu. Jāsaprot, ka mēs kā sabiedrība varam būt spēcīgi un pārtikuši tikai tad, ja viens otram palīdzam. Ir svarīgi mijiedarboties ar dažādiem sabiedrības "burbuļiem", savest cilvēkus kopā un paplašināt viņu redzesloku, jo arvien ir daļa sabiedrības, kurai ir grūtības ikdienā nodrošināt sev maltīti un mēs nedrīkstam par viņiem aizmirst.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!